Bosnijas karš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bosnijas karš
Daļa no Dienvidslāvijas kariem
Bosnian war header.no.png
Degoša Bosnijas un Hercegovinas parlamenta ēka pēc artilērijas apšaudes, Sarajeva, 1992. maijs; Ratko Mladičs kopā ar Serbijas Republikas kareivjiem; norvēģu ANO kareivis Sarajevas lidostā.
Datums 1992. gada 1. marts1995. gada 14. decembris
Vieta Eiropa
Iznākums Deitonas miera līgums
Iegansts Bosnijas un Hercegovinas neatkarība
Karotāji
Karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina
Karogs: Horvātija Horvātija
Karogs: NATO NATO
Karogs: Dienvidslāvija Dienvidslāvija
Serbu Republika
Komandieri
Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Alija Izetbekovičs
Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Sefers Halilovičs
Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Rasims Deličs
Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Envers Hadžihasanovičš
Valsts karogs: NATO Leigtons Smits
Valsts karogs: Horvātija Fraņo Tudžmans
Valsts karogs: Horvātija Janko Bobetko
Slobodans Miloševičs
Radovans Karadžičs
Ratko Mladičs

Bosnijas karš bija starptautisks bruņots konflikts, kas notika Bosnijā un Hercegovinā no 1992. gada 1. marta līdz 1995. gada 14. decembrim. Galvenās karojošās puses bija Bosnijas un Hercegovinas Republika, Horvātija, horvātu un serbu valstiskie veidojumi Bosnijā, Serbu Republika un Dienvidslāvijas Federatīvā Republika. Karu var iedalīt divos posmos. Līdz 1994. gada martam Bosnijas un Hercegovinas Republika bija spiesta cīnīties divās frontēs, ar Serbu Republika, kuru atbalstīja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, un Horcegbosnijas Horvātu Republiku, kuru atbalstīja Horvātija. 1994. gada 23. februārī tika noslēgts pamiers ar horvātiem un 18. martā izveidota Bosnijas un Hercegovinas Federācija, kurā tika apvienotas bosniešu un horvātu apdzīvotās teritorijas. Bosnieši un horvāti varēja apvienot spēkus cīņai ar serbiem. 1995. gada augustā konfliktā iesaistījās NATO bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas.