1. marts
Vikipēdijas raksts
1. marts — gada 60. diena pēc Gregora kalendāra (61. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 305 dienas.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
- 293. — Romas imperatori Diokletiāns un Maksimiliāns iecēla Konstantīnu Hlorusu un Galēriju kā cēzarus, tādejādi dibinot Četrvaldību (Tetrarchy)
- 1565. — Tika dibināta Riodežaneiro, pilsēta Brazīlijā
- 1700. — Zviedrija ieviesa savu zviedru kalendāru.
- 1781. — Ziemeļamerikas kongresā pieņema Konfederācijas paktu.
- 1803. — Ohaio kļuva par 17. ASV štatu.
- 1815. — Napoleons Bonaparts atgriežas Francijā no izsūtījuma trimdā uz Elbas salu.
- 1840. — Ādolfs Tjērs kļūst par Francijas premjerministru.
- 1847. — ASV štatā Mičiganā oficiāli atceļ nāvessodu.
- 1867. — Nebraska kļuva par 37. ASV štatu. Lankasteras pilsētu Nebraskā pārdēvē par Linkolnas pilsētu un pasludina to par štata galvaspilsētu
- 1872. — ASV dibināts pasaulē pirmais nacionālais parks — Jeloustonas nacionālais parks.
- 1873. — Ņujorkā sāk ražot pirmo praktisko rakstāmmašīnu.
- 1896. — Anrī Bekerels atklāj radioaktivitāti.
- 1914. — Ķīnas Republika pievienojas Pasaules Pasta Savienībai.
- 1919. — Korejā sākas 1. Marta kustība.
- 1923. — Grieķijā ieviests Gregora kalendārs.
- 1936. — ASV pabeigta Hūvera aizsprosta būve.
- 1941. — Otrais Pasaules karš: Bulgārija paraksta trīspusējo paktu
- 1954. — ASV paziņoja, ka veikušas ūdeņraža bumbas izmēģinājumu Bikini atolā Klusajā okeānā.
- 1961. — pieņemts pašreizējais Mali karogs.
- 1966. — PSRS zonde Veņera-3 pirmoreiz vēsturē sasniedza Venēras virsmu, ietriecoties tajā.
- 1967. — pieņemts pašreizējais Sentlūsijas karogs.
- 1980. — dati no starpplanētu zondes Voyager 1 apstiprināja Saturna pavadoņa Jānusa eksistenci.
- 1983. — pieņemts pašreizējais Mozambikas karogs.
- 1992. — Bosnija un Hercogovina pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas.
- 2007. − Populārās Krievijas online spēles Kara un Naudas Varoņi atklāšanās.
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši
- 1445. — Sandro Botičelli (Sandro Botticelli), itāliešu gleznotājs (miris 1510.)
- 1456. — Vladislavs II, Bohēmijas, Ungārijas un Horvātijas karalis (miris 1516.)
- 1683. — Ansbahas Karolīne (Caroline von Brandenburg-Ansbach), Lielbritānijas karaļa Džordža II sieva (mirusi 1737.)
- 1810. — Frederiks Šopēns (Frédéric-François Chopin), poļu-franču komponists (miris 1849.)
- 1899. — Erihs fon dem Bahs-Celevskis (Erich von dem Bach-Zelewski), esesietis (miris 1972.)
- 1904. — Glenns Millers (Glenn Miller), amerikāņu džeza mūziķis (pazudis 1944.)
- 1910. — Deivids Naivens (David Niven), britu aktieris (miris 1983.)
- 1929. — Georgijs Markovs (Георги Иванов Марков), bulgāru rakstnieks, disidents (miris 1978.)
- 1938. — Olga Dreģe, latviešu aktrise
- 1954. — Rons Hovards (Ron Howard), ASV kinorežisors
- 1956. — Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), Lietuvas politiķe
- 1963. — Marks Habšeids (Marc Joseph Habscheid), Kanādas hokejists
- 1973. — Jurģis Pučinskis, Latvijas futbolists
- 1988. — Mihails Aņisins (Михаил Анисин), krievu hokejists
- 1994. — Džastins Bībers (Justin Bieber), kanādiešu dziedātājs
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 1940. — Edvarts Virza, latviešu rakstnieks (dzimis 1883.)
- 1983. — Ojārs Ābols, latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis (dzimis 1922.)
- 1995. — Vladislavs Ļistjevs (Владислав Николаевич Листьев), Krievijas žurnālists (dzimis 1956.)
- 2011. — Džons Laundžs (John Michael Lounge), ASV kosmonauts (dzimis 1946.)
[izmainīt šo sadaļu] Svētku un piemiņas dienas
- Starptautiskā dažādu ādas krāsu sieviešu diena
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||