Horvātija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Horvātijas Republika
Republika Hrvatska
Horvātijas Republikas karogs Horvātijas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaLijepa naša domovino
(Mūsu skaistā tēvzeme)

Location of Croatia
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Zagreba
Valsts valodas horvātu valoda1
Valdība
 -  Prezidents Ivo Josipovičs
 -  Premjerministrs Zorans Milanovičs
Izveidošana
 -  Dibināšana 7. gadsimta pirmā puse 
 -  Viduslaiku hercogiste 852. gada 4. martā 
 -  Pāvesta atzīta 879. gada 21. maijā 
 -  Karalistes izveide 925. gadā 
 -  Ūnija ar Ungāriju 1102. gadā 
 -  Pievienošana Habsburgu impērijai 1527. gada 1. janvārī 
 -  Neatkarība no Austroungārijas 1918. gada 29. oktobrī 
 -  Pievienojas Dienvidslāvijai 1918. gada 1. decembrī 
 -  Neatkarība 1991. gada 25. jūnijā 
Iestāšanās ES 2013. gada 1. jūlijs
Platība
 -  Kopā 56 542 km² (126.)
 -  Ūdens (%) 0,2
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 4 440 690 (114.)
 -  Blīvums 81/km² (109.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $66,708 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $18 800 
Džini koef. (2005) 29 (zems
HDI (2005) 0.850 (augsts) (47.)
Valūta kuna (HRK)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .hr
ISO 3166-1 kods 191 / HRV / HR
Tālsarunu kods +385
1 Istrijā arī itāļu valoda un citas minoritāšu valodas atsevišķos reģionos.

Horvātijas Republika (horvātu: Republika Hrvatska) ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba. Tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju ziemeļos, Serbiju ziemeļaustrumos, Bosniju un Hercegovinu austrumos, Melnkalni dienvidaustrumos un Adrijas jūru dienvidos.

2007. gada 17. oktobrī Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības Padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu. Kopš 2009. gada 1. aprīļa Horvātija ir NATO dalībvalsts. 2011. gada 9. decembrī Horvātija un Eiropas Savienība parakstīja pievienošanās līgumu un 2013. gada 1. jūlijā tā kļuva par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti.

Par Horvātijas milzīgo kultūras mantojumu liecina seši Pasaules kultūras mantojuma objekti un astoņi nacionālie parki. Horvātijas kultūrbagātība atspguļo arī tās dažreiz nemierīgo vēsturi, sākot ar Romas impērijas laiku un vēlāk ar atrašanos starp Austroungārijas un Osmaņu impērijas robežām. Horvātu virtuvei raksturīgi tādi ēdieni kā uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar papriku. Horvātija ir slavena arī ar savu vīnu, jo vīnkopības tradīcija aizsākusies tālā senatnē.

Ekonomika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pateicoties tūrismam, banku darbībai un investīcijām, ekonomika 2000.g atplauka. Pēdējo gadu laikā valsti ir apmeklējuši aptuveni 10 milj. tūristu, turklāt skaits nemitīgi pieaug. Attīstītākās rūpniecības nozares: ķīmija un plastikāta ražojumi, instrumenti, metālapstrāde, elektronika, papīrs, koksnes produkti, tekstils, kuģi, degviela un pārtikas produkti. Lauksaimniecībā dominē graudu kultūras, saulespuķes, olīvu koki, citrusaugi, soja un kartupeļi. Horvātijā gan kalnos, gan uz sauszemes audzē vīnogulājus, ražo dažādu vīnu šķirnes.

Valsts iekārta un politika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar 1990. gada 22. novembrī pieņemto konstitūciju Horvātija ir parlamentāra republika. Prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās uz 5 gadiem. Šobrīd prezidents ir Ivo Josipovičs (no 2010. gada februāra). Izpildvara ir Ministru padomei. Horvātijas premjerministrs ir Zorans Milanovičs (no 2011. gada decembra). Horvātijas parlaments (Sabor) ir vienpalātas likumdevēja iestāde, ko veido 160 tiešās vēlēšanās uz četriem gadiem ievēlēti locekļi. 2007. gada 17. oktobrī Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības Padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu.

Tā ir NATO dalībvalsts un Eiropas Savienības valsts.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horvātija atrodas Eiropas dienvidos, Adrijas jūras austrumu krastā, Balkānu pussalas rietumos. Tā ir 56 542 km2 liela. Valstī dzīvo 4,44 miljoni iedzīvotāju. Horvātijas galvaspilsēta ir Zagreba (779 000 iedz.). Ir lielas kalnu grēdas. Augstākā virsotne ir 1830 m augsta.

Horvātija sastāv no divām daļām - kontinentālās daļas, kura izvietota valsts iekšienē un Adrijas jūras piekrastes, kura izstiepusies lielā attālumā. Adrijas jūras piekrastei šajā vietā ir raksturīgs liels salu skaits, kuras ir izstieptas paralēli krastam ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā. Pavisam 1145 salas aizņem 2500 km2 lielu teritoriju, no kurām apdzīvotas ir 47 salas. Salās atrodas 3 no 8 Horvātijas nacionālajiem parkiem. Krasta līnijas garums ir ļoti liels lielā salu daudzuma dēļ - 5 835 km, no kuriem 1 777 km ir kontinentālās piekrastes garums, bet 4 058 km ir salu krastu kopgarums. Ziemeļos Horvātija robežojas ar Slovēniju (670 km), ziemeļaustrumos ar Ungāriju (329 km), austrumos ar Serbiju (241 km), dienvidos ar Bosniju un Hercegovinu (932 km) un Melnkalni (25 km).

Sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horvātijā ir vairāk nekā 400 000 aktīvu sportistu. Populārākais sporta veids valstī ir futbols. Horvātijas Futbola federācijā ir reģistrēti 118 000 sportisti. Horvātijas pazīstamākie futbola klubi ir Splitas "Hajduk" un Zagrebas "Dinamo".

Pēdējos gados Horvātijā norisinājusies arī virkne starptautisku sporta notikumu, kā piemēram, 2009. gada Pasaules rokasbumbas čempionāts, 2007. gada Pasaules galda tenisa čempionāts, 2000. gada Pasaules airēšanas čempionāts un virkne citu notikumu.

2013. gadā Zagrebas "Medveščak" pievienojās Kontinentālajai hokeja līgai.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]