Horvātija

Republika Hrvatska
Horvātijas Republika
Republika Hrvatska Horvātijas Republika
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Lijepa naša domovino; (Mūsu skaistā tēvzeme);
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Zagreba
Valsts valodas	horvātu valoda1
Valdība
Izveidošana
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2007. gada aprēķins
Džini koef. (2005)	29 (zems)
HDI (2005)	▲ 0.850 (augsts) (47.)
Valūta	kuna (HRK)
Laika zona	CET (UTC+1)
Interneta domēns	.hr
ISO 3166-1 kods	191 / HRV / HR
Tālsarunu kods	+385
1	Istrijā arī itāļu valoda un citas minoritāšu valodas atsevišķos reģionos.

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Horvātijas Republika (horvātu: Republika Hrvatska) ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā. Tās galvaspilsēta ir Zagreba. Tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju ziemeļos, Serbiju ziemeļaustrumos, Bosniju un Hercegovinu austrumos, Melnkalni dienvidaustrumos un Adrijas jūru dienvidos. Tā ir kandidātvalsts uz iestāšanos Eiropas Savienībā un cer saņemt ielūgumu NATO 2008. gada aprīlī. 2007. gada 17. oktobrī Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības Padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu.

Par Horvātijas milzīgo kultūras mantojumu liecina seši Pasaules kultūras mantojuma objekti un astoņi nacionālie parki. Horvātijas kultūrbagātība atspguļo arī tās dažreiz nemierīgo vēsturi, sākot ar Romas impērijas laiku un vēlāk ar atrašanos starp Austroungārijas un Osmaņu impērijas robežām. Horvātu virtuvei raksturīgi tādi ēdieni kā uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar paprika. Horvātija ir slavena arī ar savu vīnu, jo vīnkopības tradīcija aizsākusies tālā senatnē.

Ekonomika. Pateicoties tūrismam, banku darbībai un investīcijām, ekonomika 2000.g atplauka. Pēdējo gadu laikā valsti ir apmeklējuši aptuveni 10 milj. tūristu, pie tam skaits nemitīgi pieaug. Attīstītākās rūpniecības nozares: ķīmija un plastikāta ražojumi, instrumenti, metālapstrāde, elektronika, papīrs, koksnes produkti, tekstils, kuģi, degviela un pārtikas produkti. Lauksaimniecībā dominē graudu kultūras, saulespuķes, olīvu koki, citrusaugi, soja un kartupeļi. Horvātijā gan kalnos, gan uz sauszemes audzē vīnogulājus, ražo dažādu vīnu šķirnes.

Valsts iekārta un politika Saskaņā ar 1990.g. 22. novembrī pieņemto konstitūciju Horvātija ir parlamentāra republika. Prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās uz 5 gadiem. Šobrīd prezidents ir Stjepans Mesičs (no 2000.g. februāra, pārvēlēts 2005.g. janvārī). Izpildvara ir Ministru padomei. Horvātijas premjerministrs ir Ivo Sanders (no 2003.g. decembra). Horvātijas parlaments (Sabor) ir vienpalātas likumdevēja iestāde, ko veido 160 tiešās vēlēšanās uz četriem gadiem ievēlēti locekļi. Tā ir kandidātvalsts uz iestāšanos Eiropas Savienībā un cer saņemt ielūgumu NATO 2008. gada aprīlī 2007. gada 17. oktobrī Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības Padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Horvātija atrodas Eiropas dienvidos, Adrijas jūras austrumu krastā, Balkānu pussalas rietumos. Tā ir 56 542 km² liela. Valstī dzīvo 4,44 miljoni iedzīvotāju. Horvātijas galvaspilsēta ir Zagreba (779 000 iedz.). Ir lielas kalnu grēdas. Augstākā virsotne ir 1830 m augsta.

Horvātija sastāv no divām daļām - kontinentālās daļas, kura izvietota valsts iekšienē un Adrijas jūras piekrastes, kura izstiepusies lielā attālumā. Adrijas jūras piekrastei šajā vietā ir raksturīgs liels salu skaits, kuras ir izstieptas paralēli krastam ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā. Pavisam 1145 salas aizņem 2500 km² lielu teritoriju, no kurām apdzīvotas ir 47 salas. Salās atrodas 3 no 8 Horvātijas nacionālajiem parkiem. Krasta līnijas garums ir ļoti liels lielā salu daudzums dēļ - 5 835 km, no kuriem 1 777 km ir kontinentālās piekrastes garums, bet 4 058 km ir salu krastu kopgarums. Ziemeļos Horvātija robežojas ar Slovēniju (670 km), ziemeļaustrumos ar Ungāriju (329 km), austrumos ar Serbiju (241 km), dienvidos ar Bosniju un Hercegovinu (932 km) un Melnkalni (25 km).