Ceļa locītava

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ceļgala shematisks zīmējums (angļu valodā)

Ceļa locītava (latīņu: articulatio genu) ir apakšējo ekstremitāšu locītava, kura savieno augšstilba kaulu, ceļa skriemeli un lielo lielakaulu.

Ceļa locītavas protēze[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceļa locītavas protēzes ir viena no locekļu protēzes veidiem, kuras uzdevums ir nodrošināt kājas kustēšanos tiem cilvēkiem, kuriem tā ir amputēta virs ceļgala.

2005.gadā amerikāņu pētnieki no Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta izstrādāja mākslīgo celi, kurā iebūvēts dators, kurš pārvietošanās laikā visu laiku regulēs pretestības spēkus, ļaujot cilvēkiem daudz vieglāk un drošāk pārvietoties ar ceļa protēzi.[1] Datora uzdevums ir pasargāt protēzi no nekontrolētas šūpošanās un vienlaikus ļauj to viegli kustināt. Atšķirībā no citām modernām ceļgala protēzēm, amerikāņu zinātnieku izstrādātā inteliģentā kāja nav speciāli jāprogrammē, bet tā spēj pati pielāgoties tādam iešanas stilam, kāds raksturīgs pacientam. Ar iebūvētu sensoru palīdzību celis 1000 reižu sekundē apkopo informāciju par kājas pozīciju un tās kustināšanas spēku. Protēze visu laiku jūt, kad jāsniedz lielāks atbalsts un kad var pieļaut brīvākas kustības.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) New Robotic Knee
  2. "Mākslīgais celis pielāgojas pats", Ilustrētā Zinātne. - 2005.gada decembra numurs, 21.lpp.