Spēks

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par fizikālu lielumu. Skatīt nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena spēks nozīmēm.

Spēks ir ķermeņu mehāniskās mijiedarbības mērs. Spēks izraisa paātrinājumu. Tas ir vektoriāls lielums, kura modulis raksturo mijiedarbības lielumu (intensitāti), bet vērsums - mijiedarbības virzienu telpā. SI sistēmā spēku mēra ņūtonos. 1 N = (1kg·1m)/1s².

[izmainīt šo sadaļu] Ņūtona otrais likums

Galvenais raksts: Ņūtona otrais likums

Ņūtona otrais likums apgalvo, ka spēks ir vienāds ar masas un paātrinājuma reizinājumu, t.i.,

kur

F ir spēks (N)

m ir masa (kg)

a ir paātrinājums {m/s²)

[izmainīt šo sadaļu] Spēku veidi

Spēku var izraisīt dažādi procesi, piemēram, berze izraisa berzes spēku. Līdz ar to spēkus iedala pēc to darbības. Spēku veidi ir šādi:

[izmainīt šo sadaļu] Spēka mērvienības

SI sistēmā spēka mērvienība ir ņūtons, kas pēc būtibas ir 1 kg·m/s². CGS sistēmā spēka pamatmērvienība ir dins. Vēsturiski spēks ir mērīts ar dažādām mērvienībām.

Spēka mērvienības

	ņūtons (SI vienība)	dins	spēka kilograms	spēka mārciņa	poundal
1 N	≡ 1 kg·m/s²	= 105 dyn	≈ 0.10197 kp	≈ 0.22481 lbf	≈ 7.2330 pdl
1 dyn	= 10−5 N	≡ 1 g·cm/s²	≈ 1.0197×10−6 kp	≈ 2.2481×10−6 lbf	≈ 7.2330×10−5 pdl
1 kp	= 9.80665 N	= 980665 dyn	≡ gn·(1 kg)	≈ 2.2046 lbf	≈ 70.932 pdl
1 lbf	≈ 4.448222 N	≈ 444822 dyn	≈ 0.45359 kp	≡ gn·(1 lb)	≈ 32.174 pdl
1 pdl	≈ 0.138255 N	≈ 13825 dyn	≈ 0.014098 kp	≈ 0.031081 lbf	≡ 1 lb·ft/s²
gn ir debess ķermeņa brīvās krišanas paātrinājums, kur tiek lietota šī mērvienība.