Spēks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par fizikālu lielumu. Par citām jēdziena spēks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām.

Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību. Tas ir vektoriāls lielums, kura modulis raksturo mijiedarbības lielumu (intensitāti), bet vērsums — mijiedarbības virzienu telpā. Svarīga spēka īpašība ir tā, ka tas izraisa paātrinājumu (ja to nekompensē citi spēki). SI spēku mēra ņūtonos. 1 N = (1kg·1m)/1s2.

Ņūtona otrais likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ņūtona otrais likums apgalvo, ka spēks ir vienāds ar masas un paātrinājuma reizinājumu, t.i.,

 \vec{F} = m \vec{a} \
kur
F ir spēks (N)
m ir masa (kg)
a ir paātrinājums (m/s2)

Spēku veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēku var izraisīt dažādi procesi, piemēram, berze izraisa berzes spēku. Līdz ar to spēkus iedala pēc to darbības. Spēku veidi ir šādi:

Spēka mērvienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SI spēka mērvienība ir ņūtons, kas pēc būtības ir 1 kg·m/s². CGS sistēmā spēka pamatmērvienība ir dins. Vēsturiski spēks ir mērīts ar dažādām mērvienībām.

Spēka mērvienības
ņūtons
(SI vienība)
dins spēka kilograms spēka mārciņa poundal
1 N ≡ 1 kg·m/s² = 105 dyn ≈ 0,10197 kp ≈ 0,22481 lbf ≈ 7,2330 pdl
1 dyn = 10−5 N ≡ 1 g·cm/s² ≈ 1,0197×10−6 kp ≈ 2,2481×10−6 lbf ≈ 7,2330×10−5 pdl
1 kp = 9,80665 N = 980665 dyn gn·(1 kg) ≈ 2,2046 lbf ≈ 70,932 pdl
1 lbf ≈ 4,448222 N ≈ 444822 dyn ≈ 0,45359 kp gn·(1 lb) ≈ 32,174 pdl
1 pdl ≈ 0,138255 N ≈ 13825 dyn ≈ 0,014098 kp ≈ 0,031081 lbf ≡ 1 lb·ft/s²
gn ir debess ķermeņa brīvās krišanas paātrinājums, kur tiek lietota šī mērvienība.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]