Spēks

Šis raksts ir par fizikālu lielumu. Par citām jēdziena spēks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām.

Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību. Tas ir vektoriāls lielums, kura modulis raksturo mijiedarbības lielumu (intensitāti), bet vērsums — mijiedarbības virzienu telpā. Svarīga spēka īpašība ir tā, ka tas izraisa paātrinājumu (ja to nekompensē citi spēki). SI spēku mēra ņūtonos. 1 N = (1kg·1m)/1s².

Ņūtona otrais likums

Ņūtona otrais likums apgalvo, ka spēks ir vienāds ar masas un paātrinājuma reizinājumu, t.i.,

$\vec{F} = m \vec{a} \$

kur

$F$ ir spēks (N)

$m$ ir masa (kg)

$a$ ir paātrinājums (m/s²)

Spēku veidi

Spēku var izraisīt dažādi procesi, piemēram, berze izraisa berzes spēku. Līdz ar to spēkus iedala pēc to darbības. Spēku veidi ir šādi:

• Ampēra spēks
• Arhimēda spēks
• Atgrūšanās spēks
• Ārējie spēki
• Berzes spēks
• Cēlējspēks
• Elastības spēks
• Gravitācijas spēks
• Iekšējie spēki
• Kulona spēks
• Lorenca spēks
• Mijiedarbības spēks
• Molekulārie spēki
• Pievilkšanās spēks
• Pretestības spēks
• Reakcijas spēks
• Sastiepuma spēks
• Smaguma spēks
• Svars
• Trieciena spēks
• Vilcējspēks

Spēka mērvienības

SI spēka mērvienība ir ņūtons, kas pēc būtības ir 1 kg·m/s². CGS sistēmā spēka pamatmērvienība ir dins. Vēsturiski spēks ir mērīts ar dažādām mērvienībām.

Spēka mērvienības

	ņūtons (SI vienība)	dins	spēka kilograms	spēka mārciņa	poundal
1 N	≡ 1 kg·m/s²	= 105 dyn	≈ 0,10197 kp	≈ 0,22481 lbf	≈ 7,2330 pdl
1 dyn	= 10−5 N	≡ 1 g·cm/s²	≈ 1,0197×10−6 kp	≈ 2,2481×10−6 lbf	≈ 7,2330×10−5 pdl
1 kp	= 9,80665 N	= 980665 dyn	≡ gn·(1 kg)	≈ 2,2046 lbf	≈ 70,932 pdl
1 lbf	≈ 4,448222 N	≈ 444822 dyn	≈ 0,45359 kp	≡ gn·(1 lb)	≈ 32,174 pdl
1 pdl	≈ 0,138255 N	≈ 13825 dyn	≈ 0,014098 kp	≈ 0,031081 lbf	≡ 1 lb·ft/s²
gn ir debess ķermeņa brīvās krišanas paātrinājums, kur tiek lietota šī mērvienība.

Skatīt arī

• Brīvās krišanas paātrinājums
• Masa
• Paātrinājums
• Svars