Cietušo lidotāju fonds

Vikipēdijas lapa

Cietušo lidotāju fonds ir fonds, kuru dibināja Aviācijas pulka lidojošais sastāvs, virsnieki un virsdienesta instruktori ar mērķi vajadzības gadījumos sniegt palīdzību aviācijas darba laukā cietušiem lidotājiem un viņu ģimenes locekļiem. Tas darbību sāka 1920. gada 26. augustā.

Šī fonda darba veikšanai nepieciešamos līdzekļus ieguva galvenokārt no Aviācijas svētku ienākumiem, no sarīkotām loterijām, labprātīgiem ziedojumiem, valsts un sabiedrisko iestāžu pabalstiem. Papildus tam, ar Ministru kabineta atļauju līdzekļu iegūšanas nolūkos fonds 1932./33. gadā izdeva speciālus piemaksas pastmarku izdevumus, un 1933. gadā izdeva grāmatu „Gaisa iekarošana", kurā ilustrācijās tika attēloti vēsturiskie gaisa iekarošanas notikumi.

Fonda galvenie uzdevumi bija:

  1. aktīvā dienesta, kā arī no karadienesta atvaļinātu, ievainotu, vai sakropļotu lidotāju ārstēšana, ja valsts slimnīcas sniegtā palīdzība bijusi nepietiekoša;
  2. materiāli atbalstīt dienestā veselību un darba spēju zaudējušos, no kara dienesta atvaļinātos, lidotājus un novērotājus, ja viņi dzīvo trūcīgos apstākļos;
  3. pabalstīt kritušo lidotāju ģimenes, ja tās atrodas trūcīgos apstākļos;
  4. rūpēties par kritušo lidotāju apbedīšanu un kapu vietu uzkopšanu.

Pēdējā uzdevuma veikšanai fonds 1932./33. gados visiem ārpus Brāļu kapiem apbedītiem kritušiem lidotājiem uzstādījis pieminekļus.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]