Cinisms

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Cinisms ir kādas personas uzvedība, nostāja vai attieksme, kā rezultātā apzināti tiek pausta neapmierinātība vai demonstratīva citu personu noniecināšana, kritizējot viņu izskatu, uzvedību, rīcību. Ciniķi ir gatavi atbīdīt malā ētiskās normas, lai tikai panāktu savu. Cinisms bieži vien parādās dažādās nelaimēs, kurās iesaistīti daudzi cilvēki. Piemēram, kuģim grimstot, ir jāizlemj, vai kāpt vienīgajā glābšanas laivā, ieņemot citu cilvēku vietas. Ciniķi, daudz nedomājot, tā arī izdarīs.

Etimoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kiniķi (sengr. κυνικοί, lat. cynici) - Antīkās filosofijas skola "klasiskās filosofijas" laikā (V-IV gs. p.m.ē.), Antistena mācības sekotāji. Nosaukuma izcelsme nāk no Atēnu filosofijas skolas Kinosargā nosaukuma Κυνόσαργες (burt. “modrais suns”, ja pieņem, ka skolas nosaukums cēlies no κύων, κυνός (kyōn, kynos) - “suns”), kur Antistens vadīja nodarbības.

Raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Postulēja, ka zināšanas ir tikai tas, ko var noformulēt jēdzienos, bet patiesas ir tikai zināšanas par atsevišķo. Noliedza iespēju vispār kaut ko galīgi definēt, t.i., saistīt atsevišķo ar vispārīgo, kā arī iespēju piedēvēt priekšmetam kādas nemainīgas īpašības. Par katru sprieduma subjektu var apgalvot tikai to, ka tas ir tieši šis subjekts. Līdz ar to pieļaujami ir tikai tie spriedumi, kuros subjekts sakrīt ar predikātu: “Sokrats ir Sokrats”, nevis “Sokrats ir skolotājs”. Par laimes un tikuma pamatu uzskatīja līdzšinējo sabiedrisko normu revidēšanu, mainot vērtību hierarhiju sistēmu (παραχαράττειν τὸ νόμισμα - "monētu, vērtību pārkalšana"), aicinot iztikt tikai ar nepieciešamo, nepieļaujot atkarību no baudām. Vērtība ir tikai tam, kas cilvēkam ir būtiski nepieciešams, bez kā cilvēks nevar iztikt. Visam pārējam, t.i., tam, bez kā cilvēks var iztikt, nav īstas vērtības, tā ir tikai šķietama. Cilvēkam nepieciešams tikai tas, kas ir dabisks, kas nāk no pašas dabas un tieši tā, kā tas dabā atrodams. Viss pārējais, ko cilvēks izdomājis, izgudrojis, ar dažādiem likumiem noteicis un paražu veidā piesavinājies, nav dabisks un nepieciešams, bet ir tikai cilvēka iedoma, ilūzija, maldi, un tāpēc tam ir tikai iedomāta vērtība. Viss, ko cilvēks piesavinājies un ieguvis kultūras un civilizācijas ceļā, tas viss atmetams kā lieks un kaitīgs, jo tas apkrauj cilvēku ar jaunu vajadzību nastu. Šajā mācībā var izdalīt 3 pamatpostulātus:

"Askēsis" (ἄσκησις) - spēja uzupurēties un pārciest grūtības, - dzīve maksimālā vienkāršībā, savu iegribu maksimāla iegrožošana, atteikšanās no tā, kas nav vitāli nepieciešams, rakstura stingrības izkopšana.

"Apaideusija" (ἀπαιδευσία) - spēja atbrīvoties no sabiedrībā mākslīgi izdomātu konvencionālu aizspriedumu grožiem, kas ierobežo cilvēku un neļauj tam sevī saskatīt savu patieso būtību.

"Autarkija" (αὐτάρκεια) - spēja dzīvot neatkarīgi no visa, absolūta pašpietiekamība un spēja iztikt bez sabiedrības, ģimenes, valsts, ja tas ierobežo personības izaugsmi.

Spilgtākais pārstāvis ir Diogēns no Sinopes.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 199. lpp.

Bracht Branham R. Goulet-Cazé Marie-Odile. The Cynics: The Cynic Movement in Antiquity and Its Legacy. - University of California Press, 1996, ISBN 0520216458

Navia Luis. Classical Cynicism: A Critical Study. - Greenwood Press, 1996, ISBN 0313300151

Prince Susan. Socrates, Antisthenes, and the Cynics. // Ahbel-Rappe Sara, Kamtekar Rachana. A Companion to Socrates. - Blackwell Publishing, 2005, ISBN 1405108630

The Cynics: The Cynic Movement in Antiquity and Its Legacy. / R. Bracht Branham, Marie-Odile Goulet-Cazé, (editors). - University of California Press, 1996, ISBN 0-520-21645-8

Ian Cutler. Cynicism from Diogenes to Dilbert. - McFarland & Co, 2005, ISBN 0-786-42093-6

Niehues-Pröbsting, Heinrich. Der Kynismus des Diogenes und der Begriff des Zynismus. - Suhrkamp-Taschenbuch Wissenschaft: Frankfurt am Main, 1988

Luck, Georg. Die Weisheit der Hunde. Texte der antiken Kyniker in deutscher Uebersetzung und Erläuterungen. - Alfred Kröner Verlag: Stuttgart, 1996, ISBN 3-520-48401-3

Нахов И.М. Киническая литература. -Наука: Москва, 1981

Антология кинизма. - Наука: Москва, 1984

Лосев А.Ф. История античной эстетики. - Ладомир: Москва, 1994

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cynics - Internet Encyclopedia of Philosophy

Dudley Donald R. A History Of Cynicism.

Pseudo-Lucian. The Cynic.

Diogenes Laërtius. Lives and Opinions of Eminent Philosophers, Book VI: The Cynics.

Kynische Schule - Lexikon der Philosophie

Значение слова "Киники" в Большой Советской Энциклопедии

Кинизм - Онлайн Энциклопедия «Кругосвет»

Нахов И. М. Кинизм и цинизм. Отжившее и живое (к истории понятия и слов) // Живое наследие античности. Вопросы классической филологии, Вып. IX. М., 1987, с. 231-245

Нахов И.М. Очерк истории кинической философии. (1984)