Daudzlapu andromeda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Daudzlapu andromeda
Andromeda polifolia
Daudzlapu andromeda
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Viršu rinda (Ericales)
Dzimta Ēriku dzimta (Ericaceae)
Ģints Andromedas (Andromeda)
Suga Daudzlapu andromeda (A.polifolia)

Daudzlapu andromeda vai Polijlapu andromēda (Andromeda polifolia L.) - mūžzaļš 10 - 40 cm augsts pundurkrūms. Diezgan bieži sastopams sūnu purvos. Stumbri guloši, sarkanbrūni, zari pacilus, gludi, brūnganpelēki. Lapas pamīšus, vienkāršas, 2 - 4 cm garas, 0,2 - 0,8 cm platas, ar ļoti īsiem kātiņiem, ādainas. Lapas plātne iegareni ovāla, lancetiska, uz apakšu ieritinātām malām, virspusē tumši zaļa un spīdīga, apakšpusē bālgani zilgana, jo klāta ar vaska apsarmi, nespodra, ar spilgti izteiktu vidusdzīslu, abās pusēs ar labi saredzamu tīklainu dzīslojumu. Zied no maija līdz augustam. Ziedkopas - vairogveida ķekari vai gandrīz čemuri ar 2 - 5, reti vairākiem ziediem, kas atrodas viengadīgo dzinumu galos. Ziedu kāti tumši rožaini, pie pamata ar mazām ,krāsainām pieziedlapām. Kauslapas 5, kauss iesarkans, 4 - 5 reizes īsāks par vainagu, iegareni zvanveidīgs. Vainaglapas 5, saaugušas stobriņā; vainags rožains, ap 0,5 cm garš, vainaga apmales zobiņi atliekušies. Putekšņlapas 10, divreiz īsākas par vainagu, putekšņnīcas tumši sarkanas. Irbulis zaļš, bet drīksna sarkana. Auglis - pogaļa ar sīkām sēklām. Augs ir indīgs. Tas satur glikozīdu andromedotoksīnu, kam piemīt narkotiska iedarbība.