Stumbrs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaktusa stumbrs

Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta funkcijas. Tas balsta auga ziedu. Stumbrs ir auga garākā daļa. Stumbrs ir daļa no vasas, auga virszemes daļas. Tās attīstās no sēklas dīgļpumpura. Pie stumbra ir piestiprinātas lapas. Stumbram piemīt tieksme augt gaismas virzienā. Stumbra garums, resnums un forma ir ļoti dažāda. Augstums, piemēram, priežu garums, ir atkarīgs no augšanas apstākļiem, galvenokārt no apgaismojuma un no tā, cik labi jūtas sakņu sistēma. Purva priedītes nekad nav lielas, jo to saknēm trūkst gaisa un tās mirkst aukstā ūdenī.

Ciets (koksnains) un stāvs stumbrs ir kokaugiem un krūmiem. Mīksts un mazāk izturīgs (lakstains) stumbrs ir lakstaugiem. Tievs stumbrs, kuram nepieciešams balsts, ir, piemēram, zirņiem, kāršu pupiņām, nezālei tīruma tītenim. Šie augi pie balsta pieķeras vai apvijas ap to, lai pakāptos uz augšu un sasniegtu gaismu.

Stumbra vidū parasti ir serde, retāk, piemēram, lupstājam, latvānim un labības augiem tas ir tukšs. Stumbrs, tāpat kā sakne, garumā aug tikai ar galotni. Tajā ir galotnes pumpurs. Izņēmums ir stiebraugi (rudzi, kvieši u.c)

Uz stumbra lapu žāklēs ("padusēs") ir sānpumpuri, no kuriem attīstās zari. Tie aug lēnāk nekā galotnes pumpuri. Daudzgadīgiem augiem, kuriem virszemes daļas ziemošanai neatmirst, pumpurus uz stumbra pa ziemu aizsargā cietā pumpurvīziņa. Lapām plaukstot, tā nokrīt. No vasas pumpuriem veidojas vasa.