Dentīns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Dentīns atrodas starp pulpu un emalju. Dentīns satur neorganiskās vielas 69-70%, organiskās vielas 22% un ūdeni 10%. Izšķir kronīša dentīnu, kas sāk attīstīties vēlīnā stadijā, un saknes dentīnu, kas attīstās vēlāk, proliferējot (vairojoties) Hertviga maksts epitēlijam.

Dentīns turpina formēties vēl pēc zoba izšķilšanās — piena zobiem 18 mēnešus pēc izšķilšanās, patstāvīgiem zobiem 2-3 gadus. Galveno masu aizņem primārais jeb apmetņa dentīns. Tas sintezējas pirmais, tāpēc ir mazāk mineralizēts. Dentīnā ir kanāliņi 1,5-2,5 nanometri diametrā. To diametrs un skaits samazinās, tuvojoties emaljai.

Sekundārais dentīns attīstās pēc saknes noformēšanās un arī iekaisuma rezultātā. Visvairāk tas attīstās uz pulpas, kameras griestos.

Trešējais jeb reparatīvais dentīns veidojas kā atbildes reakcija kariesam. Šajā dentīnā ir maz kanāliņu.