Zobu emalja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Zobu emalju. Par citām jēdziena Emalja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Zobs; emalja attēlā ir norādīta ar angļu vārdu "enamel".

Zobu emalja ir cietākā un visvairāk mineralizētākā ķermeņa daļa,[1] kā arī viena no četrām zobu daļām (pārējās trīs ir dentīns, pulpa un zobu cements). Zobu emalja ir tā daļa, kuru var redzēt, skatoties uz zobiem, pārējās daļas ir apslēptas zem tās. Tātad emalja balstās uz dentīna. 96% no emaljas sastāv no minerālvielām, atlikušo daļu sastāda ūdens un citas organiskas vielas.[2] Emaljas krāsai parasti ir jābut no iedzelteniem līdz pelēcīgi baltiem toņiem. Pie zobu pamatnes, kur emalja vairs neklāj dentīnu, tā krāsa var būt pat gaiši zilos toņos. Emaljas pati iekšējā mala mineralizējas no pulpas, bet ārējā daļa no siekalām. Emalja veidojas divos etapos:

  • difirencējas no zoba emaljas orgāna iekšējā epitēlija - enomeloblasta. Pēc dentīna sintēzes sākšanās ar emaljas sintēzi sākas zoba kronīša formēšanās.
  • Pēc enomeloblastu diferenciācijas sākās emaljas sintēze un mineralizācija.

Zoba augšanu atspoguļo rēciusa līnijas. Slīpētā zoba garengriezumā rēciusa līnijas parādās kā tumšas līnijas. Emalja zobu virsmām veido padziļinājumus un šos padziļinājumus sauc par perikimām. Šī virsma mainās ar vecumu.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ross, Michael H., Kaye, G.I. and Pawlina, W. (2003) Histology: a text and atlas, 4th ed., Philadelphia; London: Lippincott Williams & Wilkins, ISBN 0-683-30242-6, lpp. 441
  2. Cate, A.R. Ten (1998) Oral Histology: development, structure, and function, 5th ed., St. Louis, Mo. ; London: Mosby, ISBN 0-8151-2952-1, lpp. 1