Dzeltenā lēpe

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzeltenā lēpe
Nuphar lutea L.
Dzeltenā lēpe (Nuphar lutea)
Dzeltenā lēpe (Nuphar lutea)
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Ūdensrožu rinda (Nymphaeales)
Dzimta Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae)
Ģints Lēpes (Nuphar)
Suga Dzeltenā lēpe (N. lutea)

Dzeltenā lēpe (latīņu: nuphar lutea) ir daudzgadīgs ūdensrožu dzimtas ūdensaugs.

Bieži sastopams ezeros, upju attekās un lēni tekošās upēs. Saknenis resns, garš un sulīgs, uz tā redzamas lapu kātu atliekas. Zied no jūnija līdz augustam. Ziedi lapu žāklēs pa vienam pat vairāk nekā 1 m gara kāta galā, 4-6 cm diametrā. Kauslapas 5, dzeltenas, ārpusē, pie pamata zaļganas, biezas, 2-3 cm garas, 3-4 reizes garākas par vainaglapām. Vainaglapu daudz, tās dzeltenas, pie pamata sašaurinātas, galotnē noapaļotas vai mazliet jomainas. Putekšņlapas iegarenas, dzeltenas, līdzīgi vainaglapām piestiprinātas pie ziedgultnes. Putekšņnīcas iegareni ovālas, dzeltenas. Sēklotne olveida, galotnē koniski sašaurināta. Drīksnas vidū piltuvveida padziļinājums, mala gandrīz gluda, stari 10-12, tie nesniedzas līdz malai. Augļlapu daudz. Auglis koniski olveidīgs, tā virsma gluda. Auglis nogatavojas zem ūdens.

Ārstniecībā izmanto sakneņus. No drogas iegūst alkaloīdus, kuri iedarbojas uz trihomonām un dažiem mikroorganismiem. Svaigu sakņu esenci lieto homeopātijā. Izmantojot sakneņus pēc tautas medicīnas ieteikumiem, iespējama saindēšanās.