Ebolas vīrusslimība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ebolas vīrusslimība
Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem
Ebolas vīrusslimība
1976. gada fotogrāfija no divām medicīnas māsām, kas stāv pie Majingas N. — cilvēka ar Ebolas vīrusslimību; viņa mira tikai dažas dienas pēc tam smagas iekšējās asiņošanas dēļ
DiseasesDB 18043
MedlinePlus 001339

Ebolas vīrusslimība (EVS) jeb Ebolas hemorāģiskais drudzis (EHD) ir cilvēku slimība, ko izraisa Ebolas vīruss.[1] Simptomi parasti sākas divas dienas līdz trīs nedēļas pēc inficēšanās ar vīrusu ar drudzi, kakla sāpēm, muskuļu sāpēm un galvassāpēm.[1] Parasti seko slikta dūša, vemšana un caureja kopā ar aknu un nieru bojājumiem.[1] Šajā posmā dažiem cilvēkiem sākās problēmas ar asiņošanu.[1]

Inficēšanās ar vīrusu iespējama kontakta ceļā ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem no inficētiem dzīvniekiem (parasti pērtiķiem vai augļēdājsikspārņiem).[1] Izplatība pa gaisu nav dokumentēta dabiskā vidē.[2] Uzskata, ka augļēdājsikspārņi nēsā un izplata vīrusu, bet paši nav skarti.[1] Tad, kad ir notikusi cilvēku inficēšanās, slimība var izplatīties arī no cilvēka uz cilvēku.[1] Pēc izveseļošanās vīrieši var pārnest slimību ar spermu līdz gandrīz diviem mēnešiem.[1] Lai noteiktu diagnozi, parasti vispirms izslēdz citas slimības ar līdzīgiem simptomiem, piemēram, malāriju, holeru un citus vīrusu hemorāģiskos drudžus.[1] Lai apstiprinātu diagnozi, asins paraugus pārbauda attiecībā uz vīrusa antivielām, vīrusa RNS vai vīrusu pašu.[1]

Profilakses pasākumu skaitā ir samazināt slimības izplatīšanos no inficētiem pērtiķiem un cūkām uz cilvēkiem.[1] Tas veicams, pārbaudot šādus dzīvniekus attiecībā uz infekciju un, ja slimība ir konstatēta, nogalinot un pareizā veidā iznīcinot dzīvnieku ķermeņus.[1] Var būt lietderīgi kārtīgi izcept gaļu un, rīkojoties ar gaļu, valkāt aizsargapģērbu,[1] kā arī valkāt aizsargapģērbu un mazgāt rokas tā cilvēka tuvumā, kas sirgst ar šo slimību.[1] Īpaši uzmanīgi jāapietas ar to cilvēku ķermeņa šķidrumu un audu paraugiem, kas sirgst ar šo slimību.[1]

Specifiskas terapijas attiecībā uz šo slimību nav, cenšas inficētām personām palīdzēt, veicot vai nu perorālu rehidrācijas terapiju (dot dzert mazliet saldenu un sālītu ūdeni) vai ievadot intravenozus šķidrumus.[1] Slimībai ir augsts mirstības koeficients: bieži mirst starp 50% un 90% no tiem, kas inficēti ar vīrusu.[1][3] EVD tika identificēts pirmoreiz Sudānā un Kongo Demokrātiskajā Republikā.[1] Slimība tipiski izpaužas uzliesmojumos Subsahāras Āfrikas tropiskos reģionos.[1] No 1976. gada (kad tā tika identificēta pirmoreiz) līdz 2013. gadam mazāk nekā 1000 cilvēku gadā ir bijuši inficēti.[1][4] Līdz šim lielākais uzliesmojums ir 2014. gada Rietumāfrikas Ebolas uzliesmojums, kas konstatēts Gvinejā, Sjerraleonē, Libērijā un, visticamāk, Nigērijā.[5][6] Līdz 2014. gada oktobrim ir identificēti vairāk nekā 9900 slimības gadījumi, no kuriem ir konstatēti 4800 nāves gadījumi.[7] Turpinās centieni izstrādāt vakcīnu, tomēr tādas vēl nav.[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 1,20 Ebola virus disease Fact sheet N°103. World Health Organization (March 2014). Atjaunināts: 12 April 2014.
  2. 2014 Ebola Virus Disease (EVD) outbreak in West Africa (Apr 21 2014). Atjaunināts: 3 August 2014.
  3. C.M. Fauquet (2005). Virus taxonomy classification and nomenclature of viruses; 8th report of the International Committee on Taxonomy of Viruses. Oxford: Elsevier/Academic Press. 648. lpp. ISBN 9780080575483.
  4. Ebola Viral Disease Outbreak — West Africa, 2014 (June 27, 2014). Atjaunināts: 26 June 2014.
  5. CDC urges all US residents to avoid nonessential travel to Liberia, Guinea, and Sierra Leone because of an unprecedented outbreak of Ebola. (July 31, 2014). Atjaunināts: 2 August 2014.
  6. Outbreak of Ebola in Guinea, Liberia, and Sierra Leone (August 4, 2014). Atjaunināts: 5 August 2014.
  7. WHO (22 Oct 2014). Ebola Response Roadmap Situation Report. who.int. Atjaunināts: 22 Oct 2014.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]