Ebolas vīrusslimība

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ebolas vīrusslimība
Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem
Ebolas vīrusslimība
1976. gada fotogrāfija no divām medicīnas māsām, kas stāv pie Majingas N. — cilvēka ar Ebolas vīrusslimību; viņa mira tikai dažas dienas pēc tam smagas iekšējās asiņošanas dēļ
DiseasesDB 18043
MedlinePlus 001339

Ebolas vīrusslimība (EVS) jeb Ebolas hemorāģiskais drudzis (EHD) ir cilvēku slimība, ko izraisa Ebolas vīruss.[1] Simptomi parasti sākas divas dienas līdz trīs nedēļas pēc inficēšanās ar vīrusu ar drudzi, kakla sāpēm, muskuļu sāpēm un galvassāpēm.[1] Parasti seko slikta dūša, vemšana un caureja kopā ar aknu un nieru bojājumiem.[1] Šajā posmā dažiem cilvēkiem sākās problēmas ar asiņošanu.[1]

Inficēšanās ar vīrusu iespējama kontakta ceļā ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem no inficētiem dzīvniekiem (parasti pērtiķiem vai augļēdājsikspārņiem).[1] Izplatība pa gaisu nav dokumentēta dabiskā vidē.[2] Uzskata, ka augļēdājsikspārņi nēsā un izplata vīrusu, bet paši nav skarti.[1] Tad, kad ir notikusi cilvēku inficēšanās, slimība var izplatīties arī no cilvēka uz cilvēku.[1] Pēc izveseļošanās vīrieši var pārnest slimību ar spermu līdz gandrīz diviem mēnešiem.[1] Lai noteiktu diagnozi, parasti vispirms izslēdz citas slimības ar līdzīgiem simptomiem, piemēram, malāriju, holeru un citus vīrusu hemorāģiskos drudžus.[1] Lai apstiprinātu diagnozi, asins paraugus pārbauda attiecībā uz vīrusa antivielām, vīrusa RNS vai vīrusu pašu.[1]

Profilakses pasākumu skaitā ir samazināt slimības izplatīšanos no inficētiem pērtiķiem un cūkām uz cilvēkiem.[1] Tas veicams, pārbaudot šādus dzīvniekus attiecībā uz infekciju un, ja slimība ir konstatēta, nogalinot un pareizā veidā iznīcināt dzīvnieku ķermeņus.[1] Var būt lietderīgi kārtīgi izcept gaļu un, rīkojoties ar gaļu, valkāt aizsargapģērbu,[1] kā arī valkāt aizsargapģērbu un mazgāt rokas tā cilvēka tuvumā, kas sirgst ar šo slimību.[1] Īpaši uzmanīgi jāapietas ar to cilvēku ķermeņa šķidrumu un audu paraugiem, kas sirgst ar šo slimību.[1]

Specifiskas terapijas attiecībā uz šo slimību nav, cenšas inficētām personām palīdzēt, veicot vai nu perorālu rehidrācijas terapiju (dot dzert mazliet saldenu un sālītu ūdeni) vai ievadot intravenozus šķidrumus.[1] Slimībai ir augsts mirstības koeficients: bieži mirst starp 50% un 90% no tiem, kas inficēti ar vīrusu.[1][3] EVD tika identificēts pirmoreiz Sudānā un Kongo Demokrātiskajā Republikā.[1] Slimība tipiski izpaužas uzliesmojumos Subsahāras Āfrikas tropiskos reģionos.[1] No 1976. gada (kad tā tika identificēta pirmoreiz) līdz 2013. gadam mazāk nekā 1000 cilvēku gadā ir bijuši inficēti.[1][4] Līdz šim lielākais uzliesmojums ir 2014. gada Rietumāfrikas Ebolas uzliesmojums, kas konstatēts Gvinejā, Sjerraleonē, Libērijā un, visticamāk, Nigērijā.[5][6] Līdz 2014. gada augustam ir identificēti vairāk nekā 1600 slimības gadījumi.[7] Turpinās centieni izstrādāt vakcīnu, tomēr tādas vēl nav.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]