Malārija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Malārijas plazmodiji — slimības izraisītāji

Malārija (viduslaiku itāļu: mala aria — ‘slikts gaiss’), agrāk zināma kā purva drudzis, ir dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ar kuru parasti slimo tropu un subtropu reģionos. Tā ir endēmiska vairāk nekā 100 valstīs.[1] Ar šo slimību saslimst, kad protozoju parazīti plazmodiji (Plasmodium) nokļūst asinīs. Šo protozoju pārnēsātāji ir malārijas odi (Anopheles). Slimībai raksturīgās pazīmes ir periodiskas drudža lēkmes, drebuļi, splenomegālija (liesas palielināšanās), hepatomegālija (aknu palielināšanās) un anēmija.[2] Slimības inkubācijas periods ir septiņas un vairāk dienas.

Ar malāriju ik gadu saslimst no 350 līdz 500 miljoniem cilvēku, no kuriem 1,3–3 miljoni no šīs slimības mirst.[3] 85–90% gadījumu ir reģistrēti Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras,[4] un lielākā daļa no inficētajiem ir bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem.[5]

Pret malāriju lieto tādus medikamentus kā hlorokvīnu, doksiciklīnu[6] un hinīnu.

Slimības izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Malārijodi, slimības pārnēsātāji, dzīvo lielākajā daļā no pasaules, izņemot arktiskās un subarktiskās zonas, kā arī tuksnešus un augstu kalnu apvidus. Parasti ar malāriju nevar saslimt augstāk par 1500 metriem virs jūras līmeņa, bet labvēlīgos apstākļos šī robeža var sasniegt pat 3000 m virs jūras līmeņa.[7] Taču, lai tie pārnēsātu slimības izraisītājus plazmodijus, ir nepieciešami daži apstākļi, kas nav visā pasaulē vienlīdzīgi. Augsts risks saslimt ar šo slimību ir tropu un subtropu reģionos, kur notiek strauja odu vairošanās un ir pielāgota vide malārijas izraisītāju plazmodiju izplatībai. Šie nosacījumi izpildās purvainās, siltās vietas, kur ir daudz nokrišņu. Malārijodi aktīvi ir galvenokārt naktīs.

Dodoties ceļojumā uz valstīm vai zemēm, kur ir augsts risks saslimt ar malāriju, ir nepieciešams veikt profilaktiskus pasākumus.

Etioloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Malarīju izraisošie parazīti ir plazmodiji (Plasmodium). Cilvēkiem patogēnās sugas ir P. falciparum (80–90% gadījumos), P. vivax, P. ovale un P. malariae. Pēdējos gados ir konstatēts, ka Dienvidaustrumāzijā malāriju izraisa arī P. knowlesi.[8][9][10]

Plazmodijs P. falciparum izraisa smagāko no malārijas formām, tā saukto, tropisko malāriju.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Malārija (latviski). www.vakcina.lv. Atjaunināts: 2009-04-29.novecojusi saite
  2. Malārija (latviski). Populārā medicīnas enciklopēdija. Atjaunināts: 2012-12-05.
  3. Campbell, Neil A. et al. (2005). Biology (7. izd.). Menlo Park: CA: Addison Wesley Longman, Inc..
  4. Scott P. Layne, M.D. UCLA Department of Epidemiology, Principles of Infectious Disease Epidemiology / EPI 220
  5. Greenwood BM, Bojang K, Whitty CJ, Targett GA (2005). "Malaria". Lancet 365: 1487-1498. PMID 15850634.
  6. Grūtniecība un ceļošana (latviski). iAptieka (2007-06-15). Atjaunināts: 2012-12-05.
  7. Malārija (.pdf) (latviski). Latvijas infektoloģijas centrs. Atjaunināts: 2012-12-05.
  8. Naturally acquired Plasmodium knowlesi malaria in … [Emerg Infect Dis. 2004] — PubMed result.
  9. GeneDB Plasmodium knowlesi.
  10. Singh B, Kim Sung L, Matusop A, et al. (March 2004). "A large focus of naturally acquired Plasmodium knowlesi infections in human beings". Lancet 363 (9414): 1017–24. doi:10.1016/S0140-6736(04)15836-4. PMID 15051281.