Eiropas Cilvēktiesību konvencija

Vikipēdijas lapa

Eiropas Cilvēktiesību konvencija jeb Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija ir Eiropas Padomes konvencija, pieņemta 1950. gadā un stājusies spēkā 1953. gadā. Konvencijas dalībvalstis ir visas 47 Eiropas Padomes dalībvalstis. Uzraudzību pār konvencijas īstenošanu īsteno Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kas izskata privātpersonu un dalībalstu sūdzības par konvencijas pārkāpumiem (līdz 11. protokola spēkā stāšanās brīdim 1999. gadā sākotnējos lēmumus par sūdzību pieņemšanu izskatīšanai taisīja atsevišķa Eiropas Cilvēktiesību komisija). Spriedumu izpildi uzrauga EP Ministru komiteja.

Protokoli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konvencijai ir 15 protokoli (lai gan ne visi ir saistoši ikvienai dalībvalstij). Protokoli Nr. 2, 3, 5, 8, 9, 10, 11, 14bis un 14 (izņemot pagaidu rakstura protokolu Nr. 14bis, to spēkā esamībai ir nepieciešama visu Konvencijas dalībvalstu piekrišana, un lielākā daļa no tiem groza Konvenciju) ir veltīti Konvencijas izpildes mehānisma grozījumiem. Pārējie, tā saucamie "materiālie" protokoli — Nr. 1, 4, 6, 7, 12, 13 — paredz papildu aizsargājamas cilvēktiesības.

15. protokols, kas groza konvenciju, tika atvērts parakstīšanai 2013. g., bet pagaidām nav stājies spēkā.[1]

Tiesību katalogs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Konvencija:
    • 2. pants — tiesības uz dzīvību
    • 3. pants — spīdzināšanas aizliegums
    • 4. pants — verdzības un piespiedu darba aizliegums
    • 5. pants — tiesības uz brīvību un drošību
    • 6. pants — tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu
    • 7. pants — sodīšanas nepieļaujamība bez likuma
    • 8. pants — tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību
    • 9. pants — domu, pārliecības un ticības brīvība
    • 10. pants — izteiksmes brīvība
    • 11. pants — pulcēšanās un biedrošanās brīvība
    • 12. pants — tiesības stāties laulībā
    • 13. pants — tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu
    • 14. pants — diskriminācijas (saistībā ar Konvencijā un protokolos noteikto tiesību izmantošanu) aizliegums
  • 1. protokols:
    • 1. pants — īpašuma tiesību aizsardzība
    • 2. pants — tiesības uz izglītību
    • 3. pants — tiesības uz brīvām vēlēšanām
  • 4. protokols:
    • 1. pants — aizliegums ieslodzīt parādu dēļ
    • 2. pants — pārvietošanās brīvība
    • 3. pants — pilsoņu izraidīšanas aizliegums
    • 4. pants — ārzemnieku kolektīvas izraidīšanas aizliegums
  • 6. protokols:
    • 1. pants — nāvessoda aizliegšana (izņemot kara laiku vai kara draudu apstākļus)
  • 7. protokols:
    • 1. pants — procesuālas garantijas ārzemnieku izraidīšanas gadījumā
    • 2. pants — pārsūdzības tiesības krimināllietās
    • 3. pants — zaudējumu atlīdzība par nepamatotu notiesāšanu
    • 4. pants — tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam
    • 5. pants — laulāto vienlīdzība
  • 12. protokols:
    • 1. pants — vispārējs diskriminācijas aizliegums
  • 13. protokols:
    • 1. pants — nāvessoda aizliegšana

Konvencija Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konvencija, kā arī "materiālie" protokoli Nr. 1, 4 un 7, ir ratificēta 1997. g., protokols Nr. 6 — 1999. g., protokols Nr. 13 — 2012. g. Protokols Nr. 12 ir parakstīts 2000. g., bet, uz 2012. g., nav ratificēts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]