Spīdzināšana
Spīdzināšana ir darbība, kas tiek izdarīta ar mērķi nodarīt cilvēkam vai citai dzīvai būtnei fiziskas vai psiholoģiskas sāpes. Spīdzināšana var tikt izdarīta, lai sodītu citu, atriebtos, piespiestu cilvēku sniegt informāciju vai atzīšanos vai vienkārši — baudas gūšanas nolūkos (ļaunuma dēļ).
Spīdzināšanu mūsdienās aizliedz starptautisks likums un virknē valstu ir vietējie likumi pret spīdzināšanu. Spīdzināšana ir uzskatāma par cilvēktiesību pārkāpumu un ir noteikta kā nepieļaujama pēc ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. panta. Trešās un ceturtās Ženēvas konvencijas parakstītājvalstis ir oficiāli piekrituši nespīdzināt karagūstekņus. Spīdzināšana ir arī aizliegta īpašā ANO līgumā Konvencija pret spīdzināšanu, ko ir parakstījušas 147 valstis.[1]
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ United Nations Treaty Collection. UN. Atjaunināts: 2010. gada 7. oktobris.
 |
Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
