Entropija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt


Termodinamikā ar entropiju mēra enerģijas daudzumu fiziskā sistēmā, ko nevar izmantot, lai veiktu darbu. To apzīmē ar S. Tā ir arī mērvienība "nekārtībai" kādā daudzelementu sistēmā.

Entropijas idejas autors ir Rūdolfs Klauziuss 1865. gadā. Entropijai viņš deva nosaukumu pēc grieķu valodas vārda, kas nozīmē "pārvērtība".

Parasti ar vārdu "entropija" saprot "nekārtība". Entropijas princips pamatā nozīmē, ka jebkurā izolētā sistēmā entropija (nekārtība) tiecas palielināties, bet nekad - samazināties. Šis princips attiecas tikai uz izolētām sistēmām (ΔS ≥ 0). Zeme, piemēram, nav izolēta sistēma, jo to nepārtraukti sasniedz Saules gaisma (enerģija). Vispārpieņemts ir uzskats, ka Visums savukārt ir izolēta sistēma, tāpēc, tā kā entropija tajā nepārtraukti palielinās vai vismaz nesamazinās, tas varētu piedzīvot t.s. karsto nāvi (heat death), kad visa enerģija kļūst par termālo enerģiju un vairs nav iespējams veikt nekādu darbu.

Eksperimentāli entropiju ir grūti izmērīt. Entropijas termodinamiskā izpratnē mērīšana balstās uz ļoti rūpīgu kalorimetriju.

Paaugstinoties temperatūrai, entropija parasti palielinās, jo intensīvākā daļiņu siltumkustība sistēmu padara nesakārtotāku. Amorfu cietvielu entropija ir lielāka nekā kristālisku vielu entropija.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]