Epoksīdu polimēri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bisfenola A diglicidilēteris

Epoksīdu polimēri ir telpiski polimēri, kurus iegūst epoksīdu sveķu cietēšanas procesā ar polifunkcionālajiem mazmolekulārajiem savienojumiem - cietinātājiem, polikondensācijas procesā. Epoksīdu sveķi ir mazmolekulāri savienojumi, oligomēri vai lineāri termoplastiski polimēri, kas satur savā molekulā vairāk kā vienu epoksīdu (oksirāna) grupu un kas var veidot cietēšanas procesā telpiskas polimēra struktūras. Tipisks pārstāvis ir bisfenola A diglicidilēteris. Kā cietinātājus parasti izmanto pirmējos un otrējos poliamīnus vai skābju anhidrīdus. Epoksīdu sveķu cietināšanai var izmantot arī Lūisa skābes vai Lūisa bāzes. Piemēram, bora trifluorīdu (BF3) vai trešējos amīnus. Šajā gadījumā epoksīda sveķi veidojas nevis polikondensācijas reakcijas rezultātā, bet gan anjonu polimerizācijas reakcijā, atveroties oksirāna gredzenam.

Epoksīdu polimēriem ir liela mehāniskā stiprība, dielektriskās un adhēzijas īpašības, kā arī citas vērtīgas īpašības, tos plaši izmanto laku un krāsu ražošanā, līmju izgatavošanā, celtniecībā u.c.