Ķīmija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ķīmija ir zinātne, kurā pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru u.t.t.

Ķīmija (grieķu: chēmia, chēmeia — ‘metālu sakausēšanas māka’)[1] ir zinātnes nozare, kurā pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes. Tā ir viena no nozīmīgākajām un plašākajām dabaszinātnēm.

Galvenās ķīmijas nozares ir neorganiskā ķīmija, organiskā, analītiskā, fizikālā un polimēru ķīmija. Ķīmija ir arī kā praktiska nozare (metālu iegūšana, krāsošana un tā tālāk).

Ķīmija ir veidojusies, cilvēkam izzinot, novērojot un pētot dabas norises un parādības. Par vienu no pirmajiem ķīmijas pielietojumiem varētu tikt uzskatīta apzināta uguns lietošana.[nepieciešama atsauce]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Modernā ķīmija ir tikai aptuveni divsimt gadus veca. Pirms tam ķīmija var iedalīt trīs posmos: maģijā, alķīmijā un "primitīvi modernajā" ķīmijā, kas bija pārejas periods no alķīmijas uz patiesi moderno ķīmiju.[2]

Atomu teorijas autors — Dēmokrits.

Ķīmijas maģijas periods bija no aizvēstures līdz aptuveni 1. gadsimta sākumam.[2] Lielākā daļā cilvēku ticēja, ka dabas procesus kontrolē gari. Viņi uzskatīja, ka tikai ar maģijas palīdzību var lūgt gariem palīdzību ikdienišķos procesos. Šajā laikā ļoti lēni attīstījās izpratne par dabu. Iespējams aptuveni pirms 9000 gadiem cilvēki izstrādāja metodes, kā droši iegūt uguni. Pakāpeniski viņi iemācījās izmantot uguni, lai apstrādātu keramiku, no rūdas iegūtu metālus, kā arī pēc tam iegūtu sakausējumus. Pēc tam uguns tika arī izmantots, lai ražotu stiklu. Dažus ķīmiskos elementus, kuri dabā bija sastopami tīrā veidā, piemēram, zelts, varš un sērs, tika augsti novērtēti viņu ķīmisko īpašību dēļ. Šis laika posms galvenokārt attiecas uz šumeru, babiloniešu, ēģiptiešu un grieķu kultūrām.

Aptuveni 400. gadā p.m.ē. grieķu filozofs Dēmokrits izvirzīja teoriju, ka visi ķermeņi sastāv no niecīgām daļiņām, t.i. atomiem, kas ir radušies nejaušības dēļ, atomu virpulī. Viņa izvirzīto teoriju tajā laikā nevarēja eksperimentāli pierādīt. Citi grieķu filozofi, kā Taless un Aristotelis, arī pievērsās šim jautājumam, taču viņu teorijām ir maz kopīgu lietu ar mūsdienu ķīmijas zināšanām. Viņi uzskatīja, ka visa pamatelementi ir zeme, gaiss, ūdens un uguns (daži vēl minēja piekto elementu, kas bija kvintesence). Pēc viņu domām no šiem elementiem varēja iegūt jebkuru citu elementu. Kā piemērus viņi minēja dzelzs iegūšanu no netīras, mālainas klints un bronzas iegūšanu, sakausējot varu ar alvu. Tāpēc šķita, ka kaut kādā veidā no dažādiem elementiem var iegūt arī vērtīgo zeltu. Vēlāk tieši šī teorija bija alķīmijas pamatā.

Antuāns Lorāns Lavuazjē — cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vienu no modernās ķīmijas pamatlicējiem.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 421. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
  2. 2,0 2,1 (angliski) Ķīmijas vēsture. Kolumbijas universitāte. Atjaunināts: 2010-04-12.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Chemistry Fact Monster, Bērnu enciklopēdija (angliski)