Polimēri
Vikipēdijas raksts
Polimēri ir ķīmiski savienojumi, kuriem ir liela molekulmasa un kas sastāv no liela daudzuma vienādu vai līdzīgu elementārposmu (monomēru). Tos iegūst, monomēriem polimerizējoties vai polikondensējoties. Polimērus pēta polimēru ķīmija, polimēru fizika un polimērzinātne.
Polimērus raksturo elementārposmi, polimerizācijas pakāpe un telpiskā struktūra. Vienkāršākajiem polimēriem ir alkānu struktūra, kā arī daļēji to īpašības (polietilēns). Polimēra jēdzienu 1833. gadā ieviesa Jenss Jākobs Bercēliuss, taču viņa definīcija atšķiras no mūsdienu. Pirmo sintētisko polimēru — bakelītu — ieguva 1907. gadā. Polimēri nereaģē ar skābēm, sārmiem un oksidētājiem, kā arī ir bez smakas un garšas.
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
