Fagocitoze

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Fagocitoze ir šūnu spēja uztvert daļiņas, kas lielākas par 0,5 μm. Fagocitozi atklāja Iļja Mečņikovs 1882. gadā. Viņš parādīja fundamentālo fagocitozes lomu kā vienšūņu barošanās veidu, kas daudzšūņiem evolucionēja par aizsargspēju pret svešaģentiem. Mūsdienās daudzšūņu organismu fagocitozes lomu redz vēl plašāku: tiek parādīta tās piedalīšanās morfoģenēzē, apoptozes ceļā bojā gājušo šūnu eliminācija utt.[1]

Tradicionāli izšķir astoņas fagocitozes stadijas:[1]

  • pietuvināšanās pie fagocitozes objekta hemotakses rezultātā;
  • adhēzija;
  • membrānas aktivēšana;
  • iegrimšana;
  • fagosomas veidošanās;
  • fagosomas un lizosomas saplūšana;
  • killings un sašķelšana;
  • degradācijas produktu izsviešana.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Ярилин А. А. Иммунология: Учебник. М.:«ГЭОТАР-Медиа», 2010. - 752 c. - ISBN: 978-5-9704-1319-7.