Franču buldogs

Franču buldogs
	Franču buldogs
Izcelsme	Francija
Īpašības
Svars	Tēviņi: 9-14 kg
	Mātītes: 8-13 kg
Augstums skaustā	24-35 cm
Krāsa	balts ar un bez plankumiem, balts-tumšām svītrām, balts-brūns, brūns (no spilgti sarkanas līdz "kafija ar pienu"), melns.
Piezīmes
	raksturs mierīgs un modrs
	Suns; Canis lupus familiaris

Franču buldogs (franču: Bouledogue Français) ir neliela izmēra suņu šķirne. Lai arī franču buldogs ir maza auguma, viņš ir spēcīgs, muskuļots un apveltīts ar izteiktu raksturu. Franču buldoga puika ideālā variantā sver aptuveni 12,5 kg, bet meitene ap 11 kilogramiem. Tas ir kompakta izmēra, drukns, ar savdabīgām "sikspārņa" ausīm. Franču buldoga kažoks ir gluds, īss un spīdīgs. Franču buldogs var būt ruds, svītrains, plankumains (ar svītrainiem vai rudiem laukumiem) vai krēmkrāsas.

Pēc 2015. gada datiem, tā ir ceturtā visbiežāk reģistrētā suņu šķirne Lielbritānijā un pēc 2017. gada datiem ceturtā visbiežāk reģistrētā suņu šķirne ASV.^[2]

Franču buldogu izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Franču buldoga izcelsme ir saistāma ar vācu un angļu buldogiem. Deviņpadsmitā gadsimta industriālās revolūcijas laikā uz Franciju pārcēlās daudzi amatnieki, kuri paņēma līdzi savus mazos suņus. Francijā mazie angļu buldogi krustojās ar vācu buldogiem. Rezultātā radās mazi buldogi ar franču raksturu, kuri drīz vien kļuva pazīstami kā Bouledogue Français (Franču buldogs). Viņi kļuva par augstākās sabiedrības sieviešu un amatnieku galvenajiem pavadoņiem. Iespējams, franču buldogu raksturs vēlāk tika nostiprināts, krustojot šos suņus ar terjeriem un mopšiem, tomēr Francijā liecības par to ir skopas.

Franču buldogu raksturs, īpatnības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Franču buldogam ir ļoti laba humora izjūta, tādēļ viņu dēvē par suņu pasaules klaunu, bet neskatoties uz to, viņš ir arī ļoti saprātīgs. Suns ir ļoti sirsnīgs, mīlīgs, apķērīgs, jūtīgs, rotaļīgs, iecietīgs pret bērniem, mundrs, bet reizēm ļoti trakulīgs. Viņam piemīt patiesi jautra daba un parasti viņš cenšas izpatikt, šim sunim fiziski vingrinājumi nav tik svarīgi, tāpēc viņš var būt lielisks pilsētas suns. Ja franču buldoga saimnieks pievērš pārāk daudz uzmanības citiem suņiem, tad šis suns kļūst ļoti greizsirdīgs, viņam patīk sajusties kā ģimenes loceklim, un viņu nav ieteicams bieži atstāt vienu. Apmācīt franču buldogu nav grūti, jo viņš ir gudrs un spēj ātri mācīties. Taču saimniekam svarīgi saglabāt konsekvenci.

Franču buldoga iespējamās slimības pēc to krāsas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilnīgi balts — kurluma gēns.
Balts ar melnu, bez svītrām — kurluma gēns, acu slimības.
Šokolādes brūns — agrīns aklums, katarakta.
Zils jeb peļu pelēks — aklums, folikulāra displāzija jeb pakāpeniska apmatojuma izkrišana, sākot no agrīna vecuma, sausa zvīņaina āda, kas ir ļoti uzņēmīga pret bakteriālajām infekcijām.
Pilnīgi melns, kā arī melns ar lāsumiem (kā rotveilers) — pārāk dominējošs krāsojums, kas var iznīcināt jebkuru citu krāsu no šķirnes.