Grāfiene Dibarī

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Marija-Žanna Bekū, Grāfiene Dubarī. Gleznojusi Elizabete Vižē Le Bruna (1781)

Grāfiene Dibarī (Jeanne Bécu, du Barry, Marie-Jeanne, Comtesse du Barry) (dzimusi 1743. gada 19. augustā, mirusi 1793. gada 8. decembrī), dzimusi Marija-Žanna Bekū bija Francijas kurtizāne, kura kļuva par favorīti Francijas karalim Luijam XV un ir viena no slavenākajām Lielā terora upurēm.

Galmā nodarbojās, galvenokārt, ar intrigām, dīkām izklaidēm, piemēram, lika četrām istabmeitām it kā rotaļas pēc atkailināt un kā mazu bērnu nopērt marķīzi Rozenu (dzimušu Žannu Oktāviju grāfieni Vudrē-Senremī (Jeanne-Octavie commtesse de Vaudrey-Saint-Remy), kas izraisīja skandālu galmā.[1] [2]. Dibarī un marķīze bija viena otrai pieķērušās, bija arī intīmas attiecības. Karaļa brāļasieva Provansas grāfiene pārmācīja marķīzi kā savu galmadāmu par tuvām attiecībām ar Dibarī, pēc kā marķīze atsala. Grāfiene Dibarī sūdzējās karalim, kurš jokoja, ka marķīze Rozena ir bērns, kas pelnījis rīkstes. Dibarī ieaicināja marķīzi savā buduārā un pavēlēja četrām istabmeitām novilkt draudzenei drēbes, atkailināt viņas sēžamvietu un uzskaitīt kārtīgi ar rīkstēm.[3] [4].

Marija-Žanna Bekū, grāfiene Dubarī ieslodzījumā Konsjeržerī

Mirusi giljotinējot - pēc publiska pēriena nocērtot galvu Konkordijas laukumā Parīzē. Viņas pēdējie vārdi uz ešafota "Encore un moment, monsieur le bourreau, un petit moment" (Vēl mirkli vairāk, bendes kungs, vēl mirklīti) ir visslavenākā viņas frāze.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bertram, James Glass. (1904) Flagellation & the Flagellants: A History of the Rod in All Countries. W. Reeves, p.331.
  2. Cantrel, Émile (1861) Nouvelles à la main sur la comtesse Du BarryH. Plon, p.294.
  3. Meiners, Christoph. (1808) History of the Female Sex: Comprising a View of the Habits, Manners Henry Colburn. p.406-407
  4. La Chronique scandaleuse, ou Mémoires pour servir à l’Historie de la Génération présente, Paris : 1789, tome III, p.11-13