Parīze

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Parīze
Paris
—  Francijas galvaspilsēta  —
Eifeļa tornis, kas simbolizē Parīzi
Eifeļa tornis, kas simbolizē Parīzi
Flag of Parīze
Karogs
Parīze
Ģerbonis
Parīze
Red pog.png
Parīze
Koordinātas: 48°51′24″N 2°21′03″E / 48.85667°N 2.35083°E / 48.85667; 2.35083Koordinātas: 48°51′24″N 2°21′03″E / 48.85667°N 2.35083°E / 48.85667; 2.35083
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Ildefransa
Departaments Parīze
Vēsturiskie
nosaukumi
Lutetia (Senās Romas laikos)
Administrācija
 - Mērs Bertrāns Dalanoē
Platība [1]
 - Francijas galvaspilsēta 105 4 km²
Iedzīvotāji (2011)[2]
 - Francijas galvaspilsēta 2 249 975
 - admin. rob. 12 223 100
 - aglomerācijā 13 836 970
Laika josla CET (UTC+1)
Pasta indeksi 75001-75020, 75116
Mājaslapa: paris.fr

Parīze (franču: Paris; IPA: [paʁi]) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem. Parīze atrodas Sēnas upes krastos valsts ziemeļu daļā. Parīze ir valsts politiskais, biznesa un kultūras centrs. Parīzes platība ir 118,3 km². Tajā dzīvo 2,20 miljoni iedzīvotāji,[2] bet, ja pieskaita arī piepilsētas, tad iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 miljonus. Savukārt Parīzes metropoles iedzīvotāju skaits pārsniedz 12,5 miljonus. Līdz ar to tā ir viena no lielākajām Eiropas pilsētām.[3]

Tā ir viena no tūristu visapmeklētākajām pilsētām pasaulē[4]. Parīzē ir daudzi mākslas muzeji un vēsturiskas celtnes. Slavenākie objekti ir Eifeļa tornis, Luvra un Triumfa arka. Kopš viduslaikiem Parīze ir viena no Eiropas svarīgākajiem intelektuālajiem un mākslas centriem. Daudzas no Eiropas politiskajām, mākslas un kultūras parādībām ir dzimušas tieši Parīzē.

Parīze ir UNESCO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Svaru un mēru starptautiskā biroja (BIMP) mītnes vieta.

Etimoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parīzes nosaukums ir cēlies no gallu cilts parīziju nosaukuma, kur savlaik apdzīvoja šo vietu. Kad Romas impērija pakļāva šo apvidu, viņi pilsētu nosauca par Lutētiju (latīņu: Lutetia), bet Flāvija Juliāna valdīšanas laikā (360—363) pilsēta tika pārsaukta par Parīzi.[5]

Parīze tiek saukta arī citos nosaukumos, piemēram, par "La Ville-Lumière", kas tulkojumā nozīmē "Gaismas pilsēta".[6]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts un citi raksti: Parīzes vēsture un Parīzes hronoloģija

Veicot arheoloģiskos izrakumus, ir datēts, ka jau ap 4200. gadu p.m.ē. apkaime ap Parīzi ir bijusi apdzīvota.[7] Parīziju cilts, viena no ķeltu ciltīm, Sēnas krastos ir dzīvojuši ap 250. gadu p.m.ē.. Parīze tolaik bija neliels plūdu apdraudēts zvejnieku ciemats Sitē salā. To 55. gadā p.m.ē. iekaroja romieši. Romiešu apmetnes drīz uzplauka un izpletās Sēnas kreisajā krastā.

Pēc Romas impērijas sabrukuma rietumos, pilsētu 464. gadā iekaroja ģermāņu cilts franki. 508. gadā franku karalis Hlotārs I pasludināja Parīzi par karalistes galvaspilsētu. Vēlāk gan Kārlis Lielais pārcēla galvaspilsētu uz Āheni Vācijā, tomēr Parīze palika nozīmīga pilsēta. Divas reizes Parīzei uzbruka arī vikingi. 987. gadā par karali kļuva Hugo Kapets, un Parīze atkal kļuva par galvaspilsētu. Ilgu laiku karaļi kontrolēja tikai Parīzi un tās apkaimi, bet atlikušā Francija bija angļu baronu pakļautībā. Simtgadu kara laikā no 1420. līdz 1437. gadam angļi kontrolēja arī pašu Parīzi.

Viduslaikos pilsēta kļuva par reliģisko centru un te tika uzcelti daudzi arhitektūras šedevri, piemēram, Svētā kapela (Sainte-Chapelle). Parīze attīstījās arī kā izglītības citadele, un izcilā Sorbona piesaistīja daudzus Eiropas zinātniekus.

Renesanses un Apgaismības laikmetā Parīze izvērtās par ievērojamu kultūras un ideju centru, bet Luija XIV valdīšanas laikā pilsēta iemantoja milzu bagātības un ietekmi. 1789.g. asiņainā revolūcija gāza monarhiju un pavēra ceļu tautas varai, bet jau 19. gadsimta pirmajos revolucionārā degsme izplēnēja un spožais karavadonis Napoleons Bonaparts sevi pasludināja par Francijas imperatoru un godkārīgi tiecās padarot Parīzi par visas pasaules centru. Drīz pēc 1848. gada revolūcijas sākās radikāla pilsētas pārbūve. Saskaņā ar barona Osmāna visaptverošo plānu Parīzes viduslaiku grausti tika nojaukti un aizstāti ar elegantām avēnijām un bulvāriem. 19. gadsimta beigās Parīzē risinājās Rietumu kultūras svarīgākie notikumi. 20. gadsimtā kultūras uzplaukums turpinājās, bet to pārtrauca vācu karaspēka okupācija no 1940. līdz 1944. gadam. Pēckara gados pilsēta atdzima un strauji paplašinājās gluži kā tiekdamās kļūt par apvienotās Eiropas galveno centru.[nepieciešama atsauce]

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Topogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parīzes panorāmas skats no Dievmātes katedrāles.

Parīze atrodas Francijas ziemeļu daļā. Parīzes vēsturiskais centrs atrodas uz divām Sēnas upes salām. Tās ir Sitē sala (Île de la Cité) un Sentluija sala (Île Saint-Louis). Laika gaitā ap šīm salām pilsēta nevienmērīgi ir izpletusies abos Sēnas upes krastos. Labajā krastā uz ziemeļiem Parīze aizņem aptuveni divas reizes lielāku teritoriju nekā kreisajā krastā uz dienvidiem.

Parīzes centrālā daļa no piepilsētām ir atdalīta ar apvedceļu, kurš franciski tiek saukts par Boulevard Périphérique. Savukārt kopš 1844. gadā Parīzes robežas sakrita ar Tjēra mūri (enceinte de Thiers), bet jau 1860. gadā pilsēta tika paplašināta, pievienojot tai apkārtējos ciemus vai daļu no tiem. Lai nokļūtu uz Boulevard Périphérique apvedceļa, ir jādodas pa automaģistrālēm cauri tā sauktajiem Parīzes pilsētas vārtiem (portes de Paris). Faktiski apvedceļš, kura kopējais garums ir 35 km, ir mākslīga robeža starp pilsētu un tās piepilsētām.

Parīzē abos upes krastos ir vairāki vientuļi pakalni. Labajā krastā augstākā virsotne ir Monmartra kalns (Montmartre), kura augstākajā punktā (131 m) atrodas Senpjēra de Monmartra baznīca (église Saint-Pierre de Montmartre). Bez Monmartras vēl ir Belvilas kalns (Belleville, 128,5 m), Ménilmontant (108 m), Buttes-Chaumont (103 m), Passy (71 m) un Chaillot (67 m). Kreisā krasta augstākie punkti ir Montparnasse (66 m), Butte-aux-Cailles (63 m) un Montagne Sainte-Geneviève (61 m).

Ārpus apvedceļa Parīzes teritorijā atrodas ir tikai pilsētas helikopteru lidosta (15. Parīzes apgabalā), kā arī divas palielas ar mežu klātas teritorijas, kuras pēc Žorža Osmāna (Georges Haussmann) veiktās rekonstrukcijas 1929. gadā pievienoja Parīzei: rietumos tas ir Buloņas mežs (Bois de Boulogne, 846 ha, 16. Parīzes apgabalā), bet austrumos - Vinsēnas mežs (Bois de Vincennes, 995 ha, 12. Parīzes apgabalā). Līdz ar to Parīzes kopējais perimetrs sasniedz 54,74 km. Interesanti, ka kopš 1864. gada Parīzes pilsētai pieder arī Sēnas upes iztekas apkārtne, kas atrodas 231 km uz dienvidaustrumiem no Parīzes centra, netālu no Sūrssēnas (Source-Seine) ciemata.

Parīze, kuras platība ir 105,4 km², ir 113. lielākā Francijas komūna. Savukārt, ja Parīzes platībai pievieno tās piepilsētas, kuras 1999. gadā bija izvietojušās pa 396 Ildefransas komūnām, tad kopējā platība sasniedz 2 723 km².[8]

Attālumi no Parīzes tiek mērīti sākot ar Dievmātes katedrāli.

Parīzes panorāmas skats naktī no Montparnasas torņa.

Hidrogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Caur Parīzi, metot lokus, no dienvidaustrumiem uz dienviedrietumiem plūst Sēna. Tai pāri ir uzbūvēti vairāk nekā 35 tilti.

Parīzes teritoriju šķērso arī divas citas ūdensteces: Bjevras (Bièvre) upe, kura ietek Parīzē no dienvidiem un mūsdienās ir gandrīz pilnībā zem zemes, un Senmartēna kanāls (Canal Saint-Martin), kuru atklāja 1825. gadā un ir 4,5 km garš. Arī Senmartēna kanāls galvenokārt atrodas zem zemes, konkrēti, zem Faubourg-du-Temple ielas, un savieno Sēnu ar 108 km garo Urkas kanālu (Canal de l'Ourcq), kas Parīzē ieplūst no ziemeļaustrumiem.

180° panorāmas skats netālu no Dievmātes katedrāles Sēnas upes krastā.

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parīzes apgabalu karte.

Administratīvi Parīze ir sadalīta 20 apgabalos (franču: arrondissements), kuriem nav īpašu nosaukumu, bet gan ir sanumurēti.

Kopš 1964. gada 10. jūlijā izsludinātā Parīzes reģiona reorganizācijas likuma, kas pilnībā stājās spēkā ar 1968. gada 1. janvāri, pilsēta vienlaicīgi ir gan Francijas departaments, gan komūna. Līdz tam kopš 1790. gada Parīze bija Sēnas departamenta administratīvais centrs.

Infrastruktūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parīzes tuvumā ir vairākas lidostas, no kurām lielākā ir Šarla de Golla lidosta. Tā atrodas aptuveni 25 km attālumā no Parīzes centra.

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar INSEE datiem, 2007. gada 1. janvārī Parīzē dzīvoja 2 193 030 iedzīvotāji.[9] No 1901. līdz 1946. gadam Parīzes iedzīvotāju skaits pieauga par 40%, lai gan tajā pašā laikā kopējais iedzīvotāju skaits Francijā samazinājās. Arī 21. gadsimta sākumā ir novērojams lēns, bet vienmērīgs iedzīvotāju skaita pieaugums. Lielākā daļa no parīziešiem ir dzimuši šajā pilsētā. No atlikušajiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir dzimuši Francijā un tikai viena desmitā daļā no visiem pilsētniekiem ir dzimuši ārpus Francijas. Trešā daļa no ārzemniekiem ir dzimuši Eiropas Savienības valstīs. Daudzi iedzīvotāji ir dzimuši Francijas kādreizējās kolonijās, kā Alžīrijā, Tunisijā un Marokā.

Kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eifeļa tornis

Parīze ir muzeju un galeriju pilsēta. Viens no slavenākajiem pasaules mākslas muzejiem ir Luvra. Tūristu iecienīts muzejs ir arī tā sauktais Tokijas muzejs (Palais de Tokyo).

Parīze tiek uzskatīta par pasaules modes galvaspilsētu.[10]

Ievērojamas vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiem kuri vēlas ir iespēja apskatīt arī pilsētas kanalizāciju sistēmu, ko piedāvā Parīzes mērija [12] un pilsētas katakombas[13].

Sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parīzē divas reizes ir rīkotas Vasaras Olimpiskās spēles. Pirmās bija 1900. gada, bet otrās - 1924. gada Vasaras Olimpiskās spēles.

Lai gan Parīze ir viena no lielākajām pilsētām Eiropā un futbols ir viens no populārākajiem sporta veidiem Francijā, pilsētu valsts augstākajā futbola līgā Ligue 1 pārstāv tikai viens futbola klubs. Tas ir Paris Saint-Germain, kas divas reizes ir izcīnījis Francijas čempiona nosaukumu.

Parīzē ik gadu notiek Francijas Atklātais čempionāts tenisā, viens no četriem Grand Slam turnīriem.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bez Buloņas un Vinsēnas meža Parīzes platība ir tikai 86,9 km²
  2. 2,0 2,1 (franciski) La population par arrondissement de 1990 à 2009. Mairie de Paris (2009-01-01). Atjaunināts: 2009-07-09.
  3. (angliski) Stefan Helders, World Gazetteer. "World Metropolitan Areas". Atjaunināts: 2007-01-18.
  4. http://www.lefigaro.fr/flash-eco/2014/03/10/97002-20140310FILWWW00364-paris-1ere-destination-touristique-mondiale.php
  5. (angliski) The City of Antiquity, official history of Paris by The Paris Convention and Visitors Bureau
  6. (angliski) English Version of "Presentation of the City". Atjaunināts: 2009-04-30.
  7. (angliski) Mairie de Paris. Paris, Roman City - Chronology. Atjaunināts: 2006-07-16.
  8. Francijā piepilsēta skaitās teritorija, kura atrodas ne vairāk par 200 metriem no galvenās pilsētas vai citām piepilsētām, un tajā dzīvo vismaz 2000 iedzīvotāji. Vairāk var uzzināt franču vikipēdijas rakstā fr:Unité urbaine (France)
  9. (franciski) Populations légales 2007 de la commune de Paris. INSEE. Atjaunināts: 2010-02-02.
  10. (latviski) Esence, Parīze. Anothertravelguide.com. Atjaunināts: 2010-02-04.
  11. http://turismagids.delfi.lv/es-celoju/kino-seanss-kapos-jeb-pasaules-neparastakas-kapsetas.d?id=44080565&page=5
  12. http://www.paris.fr/pratique/musees-expos/musee-des-egouts/visite-publique-des-egouts-de-paris/rub_9691_stand_5943_port_23931
  13. http://www.catacombes.paris.fr/

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]