Griga—Skjellerupa komēta
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i: | Džons Grigs Džons Frānsiss Skjellerups |
| Atklāšanas datums: | 1902. gads |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums: | 26P/Grigg-Skjellerup |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2007. gada 10. aprīlis (JD 2454200.5) | |
| Afēlijs | 4,9332 AU |
| Perihēlijs: | 1,1168 AU |
| Lielā pusass (rādiuss): | 3.0437 AU |
| Ekscentricitāte (orbītas izstiepums): | 0.6631 |
| Apriņķošanas periods: | 5.31 a |
| Vidējais apriņķošanas ātrums: | 38,48 km/s |
| Slīpums: | 22.36° |
Griga-Skjellerupa komēta (oficiālais apzīmējums 26P/Grigg-Skjellerup) ir periodiskā komēta, kura apriņķojumu veic 5,31 gadā. Komētu 1902. gadā atklāja jaunzēlandiešu astronoms Džons Grigs (John Grigg). 1922. gadā komētu vēlreiz atklāja austrāliešu astronoms Džons Frānsiss Skjellerups (John Francis Skjellerup), kurš tolaik strādāja Dienvidāfrikā.
Komētas orbītu spēcīgi ietekmē Jupiters, to ievērojami novirzot. Piemēram, komētas perihēlijs no 0,77 AU 1725. gadā ir palielinājies līdz 0,89 AU 1922. gadā, 0,99 AU 1977. gadā, 1,12 AU 1999. gadā.
Tā kā komētas perihēlijs atradās tuvu Zemes orbītai, tā bija viegli sasniedzama Džoto kosmiskajai zondei, kura pirms tam pētīja Haleja komētu.
1972. gadā tika atklāts, ka Griga-Skjellerupa komēta izraisa Pī Pupīdas — vāju meteoru plūsmu, kuru var redzēt dienvidu puslodē.
Pēdējoreiz komēta Saulei bija pietuvojusies 2008. gada 23. martā.