HD 50554 b

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

HD 50554 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 50554, kura atrodas 30 pc attālumā no Zemes Dvīņu zvaigznājā. Planētas orbītas tuvākā punkta attālums no zvaigznes ir 1,172 AU, bet tālākā — 3,540 AU. Šīs attālumu atšķirības ir skaidrojamas ar planētas ekscentrisko (elipsveida) orbītu ar ekscentricitāti 0,5026. Tas nozīmē to, ka šī ir planēta, kas pēc katra apriņķojuma nopietni skar zonu, kur cilvēkam valda komforta apstākļi un varētu riņķot Zemei līdzīgi pavadoņi, bet lielā ekscentriskuma dēļ pēc katra apriņķojuma valda ziema, kas temperatūras ziņā pielīdzināma ultra zemas temperatūras saldētavai.

Planēta sver 4,384 reižu vairāk par Jupiteru. Šāda planēta ir milzīga gāzu lode (gāzu gigants) bez cietas virsmas. Planētu atklāja 2002. gadā.

Ja mūsu planēta, kā tās pavadonis apriņķotu šo planētu, tad temperatūra uz Zemes, kad šī planēta atrastos vistuvāk savai zvaigznei, būtu +25 °C, bet, kad planēta attālinātos līdz vistālākajam punktam uz savas orbītas, tā noslīdētu līdz –102 °C. Ekvatora rajonā vasaras būtu karstas un saulainas (okeāni ziemas periodā ir atdzisuši un mitrumu dod ļoti maz) un ilgas, bet ziemas — līdzīgas ultra zemas temperatūras saldētavai ar sniega vētrām rudens pusē, biezu sniega segu (mitrums no okeāniem) un, protams, ilgākas par vasarām, jo gads uz šīs planētas ilgst 1292,546 zemes dienas. Temperatūras starpība starp ziemu un vasaru būtu 127 °C un tās iemesls — liela planētas ekscentriskā (elipsveida) orbīta ar ekscentricitāti 0,5026.