Vasara

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lauks vasarā

Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni. Vasara ir karstākais gadalaiks ar visgarākajām dienām.

Vasaras tipi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kalendārā vasara — laika posms no 1. jūnija līdz 31. augustam ieskaitot.
  • Astronomiskā vasara
  • Meteoroloģiskā vasara — periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda vai augstāka par +15 °C.

Meteoroloģiskā vasara Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas klimatu nosaka tās ģeogrāfiskais stāvoklis, zemes virsmas formas un augsnes sega. Valdošās ir mēreno platuma grādu gaisa masas (pārsvarā — no Atlantijas okeāna, retāk — kontinentālās). Līdz ar to valsts teritorijā visa gada gaitā, arī vasarā, ir jūtama jūras klimata ietekme. Tās rezultāts — maigāks klimats ar ievērojamāku mākoņu daudzumu, mazāku saules spīdēšanas ilgumu, zemāku gaisa temperatūru nekā caurmērā vidējā platuma grādos.

Meteoroloģiskā vasara savu ceļu pāri Latvijai sāk jūnija pirmajā dekādē no valsts dienvidaustrumiem, bet visvēlāk — tikai jūlija pirmajās dienās — vasaru sāk just Kurzemes ziemeļos — jūras piekrastes rajonos. Augusta otrās dekādes beigās pirmās no vasaras atvadās Vidzemes un Alūksnes augstienes, bet visilgāk — līdz pat septembra pirmajām dienām — vasaras siltumu jūt Kurzemes rietumos jūras piekrastē. Tādējādi meteoroloģiskā vasara ir īsāka par kalendāro un astronomisko vasaru un ilgst vidēji no 60 dienām Vidzemes centrālajā augstienē līdz 80 dienām Zemgalē un Latvijas dienvidaustrumos.

Temperatūras[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalendārās vasaras (jūnija, jūlija un augusta) vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā ir +15,8 °C ar teritoriālajām svārstībām no +15,1 °C Vidzemes centrālajā augstienē līdz +16,3 °C Latvijas dienvidaustrumos. Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē vissiltākā vasara ar teritorijā vidējo temperatūru +18,4 °C ir bijusi 2010. gadā, bet otro vietu dala 2002. un 2011. gada vasaras ar vidējo gaisa temperatūru +18,0 °C.[1] Ļoti siltas vasaras bija arī 1939. un 1972. gadā, bet no pēdējo desmitgažu vasarām jāmin arī 2006. un 2001. gads. Savukārt visaukstākā bija 1928. gada vasara: +12,6 °C, kad praktiski visus kalendāros vasaras mēnešus saglabājās pavasarim un rudenim raksturīgas gaisa temperatūras +9, +15 grādu robežās. Vēsas vasaras bija arī 1923. un 1962. gadā. Absolūtās maksimālās Latvijā fiksētās temperatūras ir no +32 grādiem Kolkā līdz +36,4 grādiem Daugavpilī. Globālā temperatūras paaugstināšanās vasaru salīdzinājumā ar citiem gadalaikiem ir skārusi vismazāk, tomēr gadsimta gaitā arī Latvijas vasara ir palikusi vidēji par 1 grādu siltāka.

Nokrišņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vasara, it sevišķi tās siltākie mēneši, ir arī gada gaitā ar nokrišņiem visbagātākie. Kalendārās vasaras vidējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā ir 219 mm ar teritoriālajām svārstībām no 180—190 mm Kurzemes Baltijas jūras piekrastē līdz 250—260 mm Vidzemes iekšzemes rajonos. Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē ar nokrišņiem visbagātākā — vidēji 369 mm, kas ir 168% no normas — ir bijusi visaukstākā Latvijas vasara 1928. gadā. Daudz lija arī 1930. un 1998. gada vasarā. Turpretī vissausākajā — 1955. gada vasarā — vidējais nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tikai puse no normas — 111 mm. Otra sausākā bija 1969. gada vasara, bet trešā — 1983. gada vasara. Vasaras mēnešu absolūti maksimālais diennakts nokrišņu daudzums novērots Ventspilī — 1973. gada 9. jūlijā 6 stundu laikā šeit nolija 160,2 mm. Tas ir arī līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums Latvijā visa gada gaitā.[2]

Vasaras mēneši[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]