Heksadecimālā skaitīšanas sistēma

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Heksadecimālā skaitīšanas sistēma ir pozicionāla skaitļu pieraksta sistēma ar bāzi 16. Pirmie 10 cipari ir tie paši kas decimālajā sistēmā, pārējie 6 ir pirmie 6 latīņu alfabēta burti (abcdef). Heksadecimālos skaitļus plaši lieto mūsdienu datoros, jo viens heksadecimālais cipars atbilst tieši 4 bitiem. Šie skaitļi ir salasāmāki par neapstrādātiem binārajiem skaitļiem. (Lai arī 8 biti binārajā sistēmā vienmēr ir 8 cipari, tie ir samērā nesalasāmi, jo skaitlis sanāk garš (un aizņem daudz vietas); decimālajā sistēmā 8 bitu skaitlis var būt 1-3 ciparus garš; heksadecimālais skaitlis ir 2 ciparus garš un 8 biti izsmeļ visas šo 2 ciparu iespējamās kombinācijas).

C, C++ un Java programmēšanas valodās heksadecimālos skaitļus identificē (lai nesajauktu ar decimālajiem) pirms skaitļa liekot 0x. Piemēram: 0x1FA.

Heksadecimālos skaitļus par decimālajiem var pārveidot:

0x ijkl --> i*163 + j*162 + k*161 + l*160. Sākumā heksadecimālos ciparus pārveido par decimālajiem. 0-9 ir tādi paši, a-f attiecīgi pārvēršas par 10-15. Ar konkrētu skaitli tas būtu:

0x 7a38 --> 7*163 + 10*162 + 3*161 + 8*160 = 7*4096 + 10*256 + 3*16 + 8*1 = 28672 + 2560 + 48 + 8 = 31288

Vēl, daudzi kalkulatori var pārveidot no heksadecimālās sistēmas uz decimālo un atpakaļ. Šāda iespēja ir arī windows iebūvētajam kalkulatoram.