Hipodroms

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Romiešu hipodroms senajā Afrodīzijas pilsētā, šobrīd Turcijā

Hipodromi bija stadioni Senajā Grieķijā zirgu un kaujas ratu sacensībām. Nosaukums ir atvasināts no grieķu vārdiem hippos (zirgs) un dromos (sacīkstes vai trase). Arī šobrīd šo nosaukumu izmanto zirgu sacensību stadioniem, piemēram, Centrālais Maskavas hipodroms.

Grieķijas hipodromi bija līdzīgi romiešu cirkam. Lielākā atšķirība bija tāda, ka cirkā vienlaicīgi sacentās četri kaujas rati, bet Grieķijas sacensībās pat desmit un vairāk. Līdz ar to platums bija daudz lielāks, līdz pat 120 metriem, bet distances garums ap 210 metriem. Hipodroms nebija romiešu amfiteātris, ko izmantoja skatāmiem sporta veidiem, spēlēm un izrādēm, ne arī grieķu vai romiešu pusapaļais teātris, ko izmantoja teātra izrādēm. Grieķu hipodromu parasti veidoja paugura nogāzē un no vienas puses ņemto zemi izmantoja otrā pusē veidotajā valnī. Viens hipodroma gals bija pusapaļš, bet otrs ar taisniem stūriem un plašu portiku, kura priekšā, zemākā līmenī, atradās zirgu staļļi un kaujas ratu novietnes. Abos hipodroma galos atradās stabi, ap kuriem dalībniekiem bija jāapbrauc. Tā bija bīstamākā distances daļa un grieķi novietoja altāri Taraksipam, kurš bija dievība, kura sacensībās baidīja zirgus, lai norādītu vietu, kur daudzi no dalībniekiem krita un izstājās.

Viens no lielākajiem senajiem hipodromiem atradās Konstantinopolē, to būvēja no 203. līdz 330. gadam. Tomēr to būvēja pēc romiešu plāna, tāpēc tas vairāk atbilda cirka statusam.