Hobiti

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pasaku būtni. Par citām jēdziena hobits nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Hobita attēlojums (Džo Sofranko) muzikālajā komēdijā Gredzenu pavēlnieks, Cincinnati.

Hobiti (angļu: Hobbit) ir autora Dž. R. R. Tolkīna izdomātas būtnes, kas izceļas ar savu mazo augumu un miermīlīgo dabu.

Hobiti pirmo reizi ir pieminēti Dž. R. R. Tolkīna grāmatā Hobits, kuras galvenais varonis ir hobits vārdā Bilbo Baginss. Hobitiem ir atvēlēta nozīmīga loma arī šī autora visievērojamākajā sacerējumā Gredzenu pavēlnieks.

Āriene un fiziskās dotības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Dž. R. R. Tolkīna aprakstu hobiti pēc izcelsmes ir tuvāki cilvēkiem, nekā elfiem. Hobitu mierīgais dzīves ritms nodrošina viņiem ilgu mūžu, lai gan retais pārkāpj simts gadu slieksni.

Viņi ir maza auguma - vidēji 3 pēdas (1 m) gari, un nedaudz sliecas uz tuklumu. Hobitu kājām ir raksturīgs biezs vilnai līdzīgs apmatojums, kas sākas zem potītēm uz leju un sedz visu pēdas virspusi. Šis apmatojums nodrošina siltumu, tāpēc hobiti ir pieraduši vienmēr staigāt basām kājām. Viņu sejas parasti ir apaļīgas un labsirdīgas, un viņiem neaug bārda. Hobitu mati parasti ir brūni un lokaini. Viņi dod priekšroku apģērbam dzeltenos un zaļos toņos.

Hobitiem nepiemīt nekādas brīnumainas dotības, kas līdzinātos tām, kādas Tolkīna grāmatās ir piedēvētas elfiem un dažām citām būtnēm. Tomēr hobiti māk ļoti klusu staigāt un brīnišķīgi slēpties - tik labi, ka no cilvēka viedokļa šīs iemaņas līdzinās burvju mākai.

Gan Hobitā, gan Gredzenu pavēlniekā piedzīvojumu gaitā hobitu biedri vairākkārt atzīst, ka hobitos "slēpjas vairāk, kā acs spēj saskatīt". Šie vārdi galvenokārt attiecas uz negaidīto fizisko izturību un attapību, ko laiku pa laikam izrāda galvenie varoņi.

Raksturs un kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hobitu mājvietu - alu attēlojums Gredzenu pavēlnieka filmu triloģijā.

Tolkīns savās grāmatās uzsver, ka hobiti ir ārkārtīgi miermīlīgi un vienkārši ļaudis. Viņiem nav Viduszemē savas karaļvalsts, nav lielu pilsētu un viņu starpā nav karotāju. Hobiti dzīvo zemē, ko viņi paši dēvē par Šīru, un ļoti reti kāds hobits interesējas, kas notiek ārpus tās.

Vārda izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārda "hobits" izgudrošanu parasti piedēvē Tolkīnam. Viņš pats reiz teica, ka kādu dienu pašam sev par pārsteigumu uz baltas lapas uzrakstīja: "Alā reiz dzīvoja hobits", un no šī teikuma viņa fantāzija vēlāk uzbūra pasaku bērniem.

Ietekme uz mūsdienu kultūru[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dž. R. R. Tolkīna grāmatu popularitāte ir nodrošinājusi plašu vārda "hobits" un viņu tēla atpazīstamību.

Hobitiem līdzīgas būtnes bieži parādās fantāzijas žanra darbos, kā arī lomu spēlēs, datorspēlēs un multfilmās. Tā kā autortiesību likumdošana aizsargā vārdu "hobits" kā intelektuālo īpašumu, kas pieder Tolkīna mantiniekiem, citi autori ir spiesti lietot savos darbos pašu izgudrotus nosaukumus šīm radībām, piemēram, "bobits" vai "pusaudziņš" (angl. halfling - vārds, ko dažreiz attiecībā uz hobitiem izmanto arī Tolkīns savās grāmatās).

Atsaucoties uz Tolkīna radīto tipāžu, vārds "hobits" dažkārt tiek izmantots, lai apzīmētu kaut ko mazu un, bieži, nevainīgu.