Ideāla gāze

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ideāla gāze ir gāzes vienkāršots modelis. Šajā modelī gāzes tilpumu V, spiedienu p un absolūto temperatūru T, nemainoties gāzes masai, saista sakarība:

\frac{p \cdot V}{T}=const.

Šī sakarība ir ideālas gāzes stāvokļa vienādojuma vienkāršots variants, ko formulēja franču fiziķis Benua Klapeirons.

Visas vielas gāzveida stāvoklī ir reālas gāzes un tām šis vienādojums ir pareizs tikai tuvināti, tomēr tas ir pietiekami precīzs praktiski visām retinātām gāzēm, ja to temperatūra ir tālu no kondensēšanās (iztvaikošanas) temperatūras. Konstanti (const) Klapeirona vienādojumā ērti noteikt tad, ja gāzes daudzums ir viens mols, jo zināms, ka 1 mol jebkuras gāzes absolūtajā temperatūrā T0 = 273,15 K (0° C) un normālā spiedienā p0 = 1,013×105 Pa vienmēr aizņem tilpumu V0 = 0,0224 m3 (22,4 l). Šajos apstākļos

\frac{p_0 V_0}{T_0} = R,

kur konstanti R = 8,314 J/(mol*K) sauc par universālo gāzu konstanti. Šī konstante ir vienāda ar Bolcmaņa konstantes un Avogadro skaitļa reizinājumu.

Vienādojums jebkuram vielas daudzumam[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jebkuros citos apstākļos gāzei, ja tās tilpums ir V, spiediens p, absolūtā temperatūra T, masa ir m un molmasa ir M, ideālas gāzes stāvokļa vienādojums ir

pV = \frac{m}{M}RT.

Šo vienādojumu ir ieguvis D. Mendeļejevs 1874. gadā, papildinot Klaiperona vienādojumu.

Pieņem, ka ideālas gāzes molekulas ir ar neievērojamu tilpumu, to sadursmes ir pilnībā elastīgas un nepastāv nekādi starpmolekulārie spēki.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]