Gāze

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā.

Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība. Gāzēm ir mazs blīvums, maza viskozitāte, tās pieņem trauka formu, kur tās atrodas. Gāzes ir viegli sašķidrināmas paaugstinātā spiedienā.

Gāzes bieži uzglabā metāla balonos paaugstinātā spiedienā.

Gāzveida vielu uzbūve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gāzēs attālums starp atomiem vai molekulām ir daudz lielāki par pašu molekulu izmēriem. Piemēram, atmosfēras spiedienā trauka tilpums ir desmitiem tūkstošu reižu lielāks par traukā esošo gāzes molekulu tilpumu.

Gāzes ir viegli saspiežamas, jo, gāzi saspiežot, mainās vidējais attālums starp molekulām.

Telpā molekulas kustas ar milzīgiem ātrumiem - simtiem metru sekundē. Pēc sadursmes tās, tāpat, kā biljarda bumbiņas, atlec katra uz savu pusi.

Pēc sadursmes gāzes molekulas tāpat, kā biljarda bumbiņas, atlec katra uz savu pusi

Gāzes molekulu vājie pievilkšanās spēki nespēj noturēt tās citu pie citas. Tāpēc gāzes var neierobežoti izplesties. Tās nesaglabā ne formu, ne tilpumu.

Molekulu triecieni pret trauka sienām rada spiedienu, un tas ir vērsts visos virzienos vienādi.

Plūstamība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat, kā šķidrumus gāzi raksturo plūstamība. Tā ir vielas spēja plūst pa caurulēm. Gāzēm plūstamība ir ievērojami lielāka nekā šķidrumiem. Ja attaisa pudelīti ar kādu spēcīgi smaržojošu vielu, tās tvaiki ātri izplūst no pudelītes un jau pēc īsa mirkļa var sajust smaržu. Gāze parasti ir tik retināta viela, ka tās izplūšanu ir grūti pamanīt. Tāpēc gāzei dažkārt pievieno vielas ar stipru smaržu. Ja virtuvē neuzmanības dēļ ir palicis atvērts gāzes krāns, tad par gāzes noplūdi liecina specifiska smarža. To, ka gaiss kļuvis biezāks, mēs nejūtam.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]