Ig Nobela prēmija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lidojoša varde - eksperiments, par kuru 2000.gadā piešķīra Ig Nobela Prēmiju fizikā.

Ig Nobela prēmija ir Nobela prēmijas parodija, kuru sāka pasniegt 1991. gadā par pētījumiem, kurus nevar un arī nevajadzētu atkārtot. Tagad tā tiek piešķirta par pētījumiem, kas liek cilvēkiem smieties un tikai pēc tam domāt.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs balvas nosaukums radies no vārdu spēles, kurā iesaistīts vārds „ignoble” (no angļu val. „nekrietns, zemisks”) un paša Alfrēda Nobela vārds. Vārda oficiālā izruna balvu pasniegšanas ceremonijas laikā ir /ˌɪɡnoʊˈbɛl/ ("ig no-BELL"), nevis kā angļu vārda „ignoble” izruna /ɪɡˈnoʊbəl/, "ig-NOH-buhl".

Zviedru valodā „Ig” ("icke godkänt") tiek lietots kā atzīme skolā, kas tiek lietota nesekmīgam novērtējumam.

Ceremonija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ig Nobela prēmiju pasniegšanas ceremonija notiek katru gadu oktobra sākumā Hārvardas Universitātes Sandersa Teātrī (agrāk tā notika Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūtā), un balvas pasniedz īsto Nobela prēmiju laureāti. Dažas dienas pēc ceremonijas notiek Ig neformālas lekcijas, kurās šo prēmiju laureātiem tiek dota iespēja prezentēt savus sasniegumus. Ja šīs lekcijas kļūst pārāk izplūdušas un garlaicīgas, tās tiek pārtrauktas ar mazas meitenes (Miss Sweety Poo vai Sweety-Poo) raudāšanu un šņukstiem „Lūdzu, pārtrauciet! Man ir garlaicīgi.”. Balvu pasniegšanas ceremonija parasti tiek slēgta ar frāzi „Tiem, kuri neieguva balvu, un īpaši tiem, kuri to ieguva, - veiksmi nākamgad!”. Sena Ig Nobela prēmijas ceremonijas tradīcija bija papīra lidmašīnu mešana uz skatuves, kura tika aizliegta 2006. gadā drošības apsvērumu dēļ. Visus iepriekšējos gadus fizikas profesors Rojs Glaubers kā oficiālais „Slotas īpašnieks” slaucījis no skatuves tur samestās papīra lidmašīnas.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi pētījumi ir atzīti par īstiem un ticamiem, izņemot trīs, par kuriem balvas tika pasniegtas 1991. gadā par apšaubāmiem pētījumiem un vienu, kuru apbalvoja 1994. gadā, kas izrādījās pamatots tikai uz kļūdainu preses ziņojumu.

2007. gada Ig Nobela prēmijas laureāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MIERA BALVA — ASV gaisa spēku pētniecības laboratorijas kolektīvs Deitonā, Ohaio štatā — ieteikums radīt ķīmisko ieroci „geju bumbu”, kas liktu karavīriem kļūt homoseksuāliem un vienam otru iekārot.

MEDICĪNA — medicīnas doktori Braiens Vitkombs (Anglija) un Dans Maijers (ASV) — pētījums par zobenu rīšanu un tā izraisītajiem blakus efektiem.

FIZIKA — Indijas zinātnieks Lakšminarajana Mahadevana un argentīniešu doktors Enriko Serda Villablanka — pētījums par papīra lokšņu saburzīšanu „Elastīgas plātnes krokošanās zem spiediena”.

BIOLOĢIJA — Johanna E.M.H. van Bronsvijka, Nīderlandes profesore — visu insektu, baktēriju, aļģu un sēnīšu, kas ikdienā atrodas cilvēka gultā, apkopojums.

ĶĪMIJA — japāņu zinātnieks Maiju Jamamoto — tehnoloģija, kā iegūt vaniļas garšu no govs mēsliem.

LINGVISTIKA — Huans Toro, Jozefs B. Trobalons un Nuria Sebastiana-Gilesa (Barselona) — darbs ar nosaukumu „Valodas izrunas ietekme uz žurkām” — atklājums, ka reizēm žurkas nespēj atšķirt japāņu valodu, kurā vārdi izrunāti no otras puses, no holandiešu valodas vārdiem, kas arī izrunāti no otras puses.

LITERATŪRA — Glenda Brauna no Austrālijas — pētījums par angļu valodas artikula „the” lietošanas problemātiku.

EKONOMIKA — Kuo Čengs Hsiehs no Taivānas — patents iekārtai, kas aiztur zagļus bankās, uzmetot tiem virsū tīklu.

AVIĀCIJA — argentīnieši Patrīcija V. Agustino, Santjago A. Plano and Diego A. Golombeks — atklājums, ka vīriešiem domātās erekcijas disfunkciju koriģējošās zāles "Viagra" palīdz kāmjiem pārvarēt organisma diennakts ritma izjaukšanu pēc vairāku laika joslu šķērsošanas ar reaktīvo lidmašīnu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]