Nobela prēmijas laureāti ekonomikā

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Šis ir Nobela prēmijas ekonomikā ieguvēju saraksts.

Gads Laureāts (valsts) Tēma
1969 Ragnārs Frišs (Norvēģija)

Jans Tinbergens (Nīderlande)

«Par dinamisko modeļu izstrādi un pielietošanu ekonomisko procesu analīzē»
1970 Pols Samuelsons (ASV) «Par zinātnisko darbu, kurš attīstīja statisko un dinamisko ekonomisko teoriju»
1971 Saimons Kuznecs (ASV) «Par empīriski pamatotu ekonomiskās izaugsmes skaidrojumu»
1972 Džons Ričards Hikss (Lielbritānija)

Kenets Erovs (ASV)

«Par novatorisko ieguldījumu kopējā līdzsvarā teorijā un labklājības teorijā»
1973 Vasilijs Leontjevs (ASV) « Par metodes „input-output” attīstīšanu un tās pielietošanu svarīgās ekonomiskās problēmās»
1974 Gunnars Murdals (Zviedrija)

Fridrihs fon Haieks (Austrija)

«Par pamatlicēju darbiem naudas un ekonomikas svārstību teorijā un padziļinātu savstarpējo ekonomisko, sociālo un institucionālo parādību atkarību analīzi»
1975 Leonids Kantorovičs (PSRS)

Tjallings Kupmans (ASV)

«Par ieguldījumu optimālās resursu sadales teorijā»
1976 Miltons Frīdmans (ASV) «Par sasniegumiem patēriņa analīzes jomā, naudas apgrozījuma vēsturē un naudas teorijas attīstībā, kā arī par praktisku sarežģītības ekonomikas stabilizācijas politikas demonstrāciju»
1977 Bertils Olins (Zviedrija)

Džeimss Mids (Lielbritānija)

«Par pamatlicēja ieguldījumu starptautiskās tirdzniecības teorijā un starptautisko kapitāla kustību»
1978 Gerberts Saimons (ASV) «Par novatoriskiem lēmumu pieņemšanas procesa ekonomisko organizāciju rāmjos pētījumiem»
1979 Teodors Šulcs (ASV)

Arturs Ljuiss (Sent Lūsija, Lielbritānija)

«Par novatoriskiem ekonomiskās attīstības pētījumiem, īpaši apsverot jaunattīstības valstu problēmu»
1980 Lourenss Kleins (ASV) «Par ekonomisko modeļu izveidi un to pielietošanu, lai analizētu ekonomikas svārstības un ekonomikas politiku»
1981 Džeimss Tobins (ASV) «Par finanšu tirgus stāvokļa analīzi un to ietekmi un lēmumu pieņemšanas politiku tēriņu jomā, bezdarba stāvokli, ražošanu un cenām»
1982 Džordžs Stiglers (ASV) «Par novatoriskiem ražošanas struktūru, tirgus funkcionēšanu, valsts regulēšanas iemeslu un rezultātu pētījumiem»
1983 Žerars Debrē (ASV) «Par ieguldījumu mūsu kopēja līdzsvara teorijas saprašanā, ka arī priekšnosacījumu, pie kuriem eksistē līdzsvars kādā abstraktā ekonomikā, saprašanā»
1984 Ričards Stouns (Lielbritānija) «Par būtisku ieguldījumu ekonomiskās zinātnes attīstībā»
1985 Franko Modiljani (Itālija) «Par cilvēku uzvedības attiecībā pret uzkrājumiem analīzi, kam ir ļoti svarīga lietišķā nozīme nacionālo pensijas programmu izveidē»
1986 Džeimss Bjukenen (ASV) «Par līgumu un konstitucionālo pamatu politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanas teorijas izpēti»
1987 Roberts Solous (ASV) «Par ieguldījumu ekonomiskās izaugsmes teorijā»
1988 Moriss Alle (Francija) «Par viņa novatorisko ieguldījumu tirgu teorijā un resursu efektīvās izmantošanas teorijā»
1989 Trugve Haaveļmo (Norvēģija) «Par viņa varbūtību teoriju pamatu skaidrojumiem un vienlaicīgu ekonomisku struktūru skaidrojumiem»
1990 Harijs Markovics (ASV)

Mertons Millers (ASV)
Viljams Šarps (ASV)

«Par ieguldījumu finanšu aktīvu cenas izveides teorijā»
1991 Ronalds Kouzs (ASV) «Par transakciju tēriņu un īpašumtiesību atklāšanu un to svarīguma ilustrāciju priekš institucionālām struktūrām un ekonomikas funkcionēšanas»
1992 Gerijs Bekkers (ASV) «Par plašu cilvēku uzvedības un reaģēšanas problēmu loku, kurš nenorobežojas tikai ar tirgus uzvedību»
1993 Roberts Fogeļs (ASV)

Duglass Norts (ASV)

«Par jaunu ekonomiskās vēstures izpēti izmantojot ekonomisko teoriju un kvantitātes metodes, lai izskaidrot ekonomiskās un institucionālās izmaiņas»
1994 Džons Harsņji (ASV)

Džons Nešs (ASV)
Reinhards Zeltens (Vācija)

«Par līdzsvara analīzi nekoalīcionālo spēļu teorijā»
1995 Roberts Lukass (ASV) «Par racionālās gaidīšanas hipotēzes attīstību un pielietošanu, makroekonomiskās analīzes transformāciju un ekonomiskās politikas saprašanas padziļināšanu»
1996 Džeimss Mirrliss (Lielbritānija)

Viljams Vikrijs (ASV)

«Par fundamentālo ieguldījumu ekonomiskajā stimulu un asimetriskās informācijas teorijā»
1997 Roberts K. Mertons (ASV)

Mairons Šoulzs (Kanāda)

«Par viņu atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanas metodi»
1998 Amartija Sens (Indija) «Par viņa ieguldījumu labklājības ekonomikā»
1999 Roberts Mandells «Par monetārās un fiskālās politikas analīzi dažādos apmaiņu kursos un optimālo valūtu zonu analīzi»
2000 Džeimss Hekmans (ASV)

Deniels Makfaddens (ASV)

«Par diskrētas izvēles analīzes teorijas un metožu attīstīšanu»
2001 Džordžs Akerlofs (ASV)

Maikls Spens (ASV) Džozefs Stiglics (ASV)

«Par viņu tirgu analīzi ar asimetrisko informāciju»
2002 Daniels Kanemans (ASV, Izraēla)

Vernons Smits (ASV)

«Par pētījumiem lēmumu pieņemšanas un alternatīvo tirgu mehānismu jomā»
2003 Roberts Ingls (ASV) «Par laika rindu analīzes ekonomikā metodes izstrādi, pamatojoties uz matemātisko modeli ar auto regresīvo nosacīto heteroskedastitāti (ARCH)».
Klaivs Grendžers (Lielbritānija) «Par kointegrācijas metodes izstrādi laika rindu ekonomikā analīzei»
2004 Finns Kidlands (Norvēģija)

Edvards Preskotts (ASV)

«Par viņu ieguldījumu laikā faktora iedarbības uz ekonomisko politiku izpētē un par lietišķo ciklu darbinošo spēku izpēti»
2005 Roberts Aumanns (Izraēla, ASV)

Tomass Šellings (ASV)

«Par mūsu konflikta un sadarbības būtības saprašanas padziļināšanu caur spēļu teorijas analīzi»
2006 Edmunds Felps (ASV) «Par starplaika apmaiņu makroekonomiskajā politikā analīzi»
2007 Leonids Gurvičs (ASV)

Eriks Meskins (ASV) Rodžers Maiersons (ASV)

«Par optimālo mehānismu teorijas pamatu izveidi»
2008 Pols Krugmans (ASV) «Par tirdzniecības struktūras un ekonomiskās aktivitātes izvietojuma analīzi »
2009 Elinora Ostroma (ASV)

Olivers Viljamsons (ASV)

«Par pētījumiem ekonomiskās organizācijas jomā»