Nobela prēmija fizikā

Vilhelms Rentgens (1845-1923) bija pirmais, kurš saņēma Nobela prēmiju fizikā. Viņš atklāja rentgenstarus.

Nobela prēmija fizikā (zviedru: Nobelpriset i fysik) ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901. gada pasniedz par sasniegumiem fizikā. Tā ir viena no piecām Alfrēda Nobela 1895. gadā dibinātajām Nobela prēmijām, kura tiek pasniegta piecās dažādās jomās: fizikā, ķīmijā, literatūrā, miera veicināšanā un fizioloģijā vai medicīnā. To pasniedz Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija svinīgā ceremonijā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo katra gada 10. decembrī (A. Nobela nāves dienā). Pirmā prēmija tika pasniegta vācu zinātniekam Vilhelmam Rentgenam par viņa ieguldījumu rentgenstaru atklāšanā. Šī ir augstākā balva, ko iespējams saņemt fizikā.

Nobela prēmijas laureāti fizikā

Nobela prēmijas laureāti fizikā
Gads	Valsts	Laureāti	Sasniegums, par ko saņēmis Nobela prēmiju
1901	Vācija	Vilhelms Rentgens	atklājis rentgenstarus
1902	Nīderlande	Hendriks Lorencs	pētījis magnētiskā lauka ietekmi uz starojumu (Zēmana efekts)
	Nīderlande	Pīters Zēmans	atklājis Zēmana efektu
1903	Francija	Antuāns Bekerels	atklājis spontāno radioaktivitāti
	Francija	Pjērs Kirī	pētījis radioaktivitāti
	Francija	Marija Sklodovska-Kirī	pētījusi radioaktivitāti
1904	Apvienotā Karaliste	Džons Relejs	nodarbojies ar gāzu fiziku un atklāja argonu
1905	Vācija	Filips Lenards	pētījis katodstarus
1906	Apvienotā Karaliste	Džozefs Tomsons	teorētiski un eksperimentāli pētījis elektrības izlādi gāzēs
1907	ASV	Alberts Maikelsons	nodarbojies ar precīzu optisko instrumentu konstruēšanu un izdarījis ar tiem spektroskopiskus un metroloģiskus pētījumus
1908	Francija	Gabriels Lipmans	izstrādājis krāsainu fotoattēlu iegūšanas metodi, kas balstīta uz interferences parādību
1909	Itālija	Guljelmo Markoni	radio izgudrotājs
	Vācija	Kārlis Brauns	nodarbojies galvenokārt ar radiotehniku; izgudrojis kristāldetektoru un vairākus antenu tipus
1910	Nīderlande	Jans Van der Vālss	izvedis stāvokļa vienādojumu reālām gāzēm (Van der Vālsa vienādojums)
1911	Vācija	Vilhelms Vīns	pētījis absolūti melna ķermeņa starojumu
1912	Zviedrija	Nilss Dalens	pētījis gāzu akumulatoru automātisko regulēšanu
1913	Nīderlande	Heike Kamelings-Onness	nodarbojies ar pētījumiem zemu temperatūru fizikā
1914	Vācija	Makss fon Laue	atklājis rentgenstaru difrakciju kristālos
1915	Apvienotā Karaliste	Viljams H. Bregs	ar rentgenstaru palīdzību pētījuši kristālu struktūru
	Apvienotā Karaliste	Viljams L. Bregs	ar rentgenstaru palīdzību pētījuši kristālu struktūru
1917	Apvienotā Karaliste	Čārlzs Barkla	atklājis elementu raksturīgo rentgenstarojumu
1918	Vācija	Makss Planks	atklājis kvanta enerģiju
1919	Vācija	Johans Štarks	atklājis Doplera efektu kanālstaros un spektrālo līniju sašķelšanos elektriskajā laukā
1920	Šveice	Šarls Gijoms	atklājis niķeļa piejaukumu anomālijas tēraudā
1921	Vācija	Alberts Einšteins	atklājis fotoefekta likumu
1922	Dānija	Nīlss Bors	pētījis atomu struktūru un starojumu
1923	ASV	Roberts Milikens	pētījis elektrisko elementārdaļiņu un fotoefektu
1924	Zviedrija	Manne Zīgbāns	izdarījis pētījumus rentgenstaru spektroskopijā
1925	Vācija	Džeimss Franks	pētījis elektronu un atomu sadursmes
	Vācija	Gustavs Hercs	pētījis elektronu un atomu sadursmes
1926	Francija	Žans Perrēns	pētījis vielas diskrēto struktūru
1927	ASV	Artūrs Komptons	atklājis Komptona efektu
	Apvienotā Karaliste	Čārlzs Vilsons	izgudrojis Vilsona kameru, kurā ar tvaika kondensācijas palīdzību iespējams novērot elektriski lādētas daļiņas
1928	Apvienotā Karaliste	Ovens Ričardsons	pētījis termojonu emisiju, atklājis Ričardsona likumu
1929	Francija	Luijs de Brojī	teorētiski paredzējis elektronu un atomu viļņu (de Brojī viļņu) īpašības
1930	Indija	Čandrasekhara Ramans	pētījis gaismas izkliedi; atklājis Ramana efektu
1932	Vācija	Verners Heizenbergs	kvantu mehānikas pamatlicējs
1933	Austrija	Ervīns Šrēdingers	radījis un pilnveidojis kvantu mehāniku
	Apvienotā Karaliste	Pols Diraks	radījis un pilnveidojis kvantu mehāniku
1935	Apvienotā Karaliste	Džeimss Čedviks	atklājis neitronus
1936	Austrija	Viktors Hess	atklājis kosmiskos starus
	ASV	Karls Andersons	atklājis pozitronus

Nobela prēmijas laureāti pēc valsts

Valsts	Nobela prēmijas fizikā
Vācija	11 (Vilhelms Rentgens, Filips Lenards, Kārlis Brauns, Vilhelms Vīns, Makss fon Laue, Makss Planks, Johans Štarks, Alberts Einšteins, Džeimss Franks, Gustavs Hercs, Verners Heizenbergs)
Apvienotā Karaliste	9 (Džons Relejs, Džozefs Tomsons, Viljams H. Bregs, Viljams L. Bregs, Čārlzs Barkla, Čārlzs Vilsons, Ovens Ričardsons, Pols Diraks, Džeimss Čedviks)
Francija	6 (Antuāns Bekerels, Pjērs Kirī, Marija Sklodovska-Kirī, Gabriels Lipmans, žans Perrēns, Luijs de Brojī)
Nīderlande	4 (Hendriks Lorencs, Pīters Zēmans, Jans Van der Vālss, Heike Kamelings-Onness)
ASV	4 (Alberts Maikelsons, Roberts Milikens, Artūrs Komptons, Karls Andersons)
Zviedrija	2 (Nilss Dalens, Manne Zīgbāns)
Austrija	2 (Ervīns Šrēdingers, Viktors Hess)
Itālija	1 (Guljelmo Markoni)
Šveice	1 (Šarls Gijoms)
Dānija	1 (Nīlss Bors)
Indija	1 (Čandrasekhara Ramans)

Ārējās saites

• Nobela prēmija fizikā (angliski)