Nobela prēmija fizikā

Vikipēdijas lapa
Nobela prēmijas fizikā
The Nobel Prize in Physics
Pasniedz par izcilu ieguldījumu fizikā
Pasniedz Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija
Vieta Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Pirmoreiz pasniegta 1901
Oficiālā mājaslapa nobelprize.org
Vilhelms Rentgens (1845–1923) bija pirmais, kurš saņēma Nobela prēmiju fizikā (par rentgenstaru atklāšanu)

Nobela prēmija fizikā (zviedru: Nobelpriset i fysik) ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901. gada pasniedz par sasniegumiem fizikā. Tā ir viena no piecām Alfrēda Nobela dibinātajām Nobela prēmijām, kura tiek pasniegta piecās dažādās jomās: fizikā, ķīmijā, literatūrā, miera veicināšanā un fizioloģijā vai medicīnā. To pasniedz Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija svinīgā ceremonijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā katru gadu 10. decembrī (A. Nobela nāves dienā).[1] Šī ir augstākā balva, ko iespējams saņemt fizikā.

Nobela fonda dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1895. gada 27. novembrī, gadu pirms savas nāves Alfrēds Nobels parakstīja savu trešo un pēdējo testamentu, kurā lielāko daļu savas bagātības novēlēja speciāli izveidojamam fondam, kas nodrošinātu ikgadēju balvu piešķiršanu izciliem savas jomas pārstāvjiem, kuru darbi uzskatāmi par "lielākajiem ieguvumiem cilvēcei". Nobels noteica balvas piecās nozarēs - fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un miera veicināšanā.[2]

Kad pēc Nobela nāves izrādījās, ka balvām viņš novēlējis 94% no sava kapitāla (31 miljonu Zviedrijas kronu), viņa ģimene centās apstrīdēt testamentu, bez tam pret Nobela neparasto ieceri sabiedrībā bija skeptiska nostāja.[3] Tomēr pēc ilgstošām pārrunām Nobela norādītās institūcijas, kam būtu jāuzņemas balvu piešķiršana, piekrita piedalīties. Vispirms 1897. gada 26. aprīlī Norvēģijas parlaments apstiprināja Nobela testamentu un drīz vien ievēlēja Norvēģijas Nobela balvas piešķiršanas komitejas locekļus. Nākamajā gadā testaments tika apstiprināts arī Stokholmas Karolinska institūtā, Zviedrijas Akadēmijā un Zviedrijas Karaliskajā Zinātņu Akadēmijā. Tika nodibināts Nobela fonds, 1900. gadā izstrādāti tā statūti un noteikumi, ko izsludināja karalis Oskars II.[4]

Pirmo reizi balvas pasniedza 1901. gada 10. decembrī, Nobela nāves piektajā gadadienā. Nobela prēmiju fizikā saņēma vācu zinātnieks Vilhelms Rentgens par ieguldījumu rentgenstaru atklāšanā.

Fizikas balvas nominācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Nobela testamentu, prēmijas fizikas jomā piešķir Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija. Apbalvot var ne vairāk kā 3 zinātniekus un ne vairāk kā divus darbus. Laureātus izvēlas Nobela Fizikas komiteja, kas sastāv no pieciem locekļiem, ko ievēlējusi Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija. Pirmajā kārtā pretendentus izvirzīt tiek aicināti apmēram trīs tūkstoši cilvēku. Informācija par izvirzītajiem un apspriestajiem kandidātiem paliek slepena 50 gadus. Fizikas komiteja sastāda sarakstu ar apmēram 200 pretendentiem. Tad tiek pieaicinātu nozares eksperti, kanditatūras tiek apspriestas, līdz sarakstā paliek apmēram 15 kandidāti. Tad Komiteja iesniedz ziņojumu Zviedrijas Karaliskajai Zinātņu Akadēmijai ar saviem ieteikumiem.[5]

Nobela prēmijas fizikā nepiešķir jau mirušiem zinātniekiem. Izņēmums var būt tikai tad, ja zinātnieks ir miris jau pēc prēmijas oficiālas izziņošanas, kas parasti notiek oktobrī. Bet, tā kā prēmijas fizikā parasti piešķir par darbiem, kuru nozīmīgums ir pierādījies laika gaitā, tad var paiet gadu desmiti, kamār zinātnieks tiek izvirzīts. Tādējādi pastāv iespēja, ka zinātnieks jau ir miris un prēmijai vairs nevar tikt izvirzīts.

Laureātu apbalvošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvošana notiek Stokholmas koncertzālē. Katram fizikas Nobela prēmijas laureātam tiek pasniegta zelta medaļa, diploms ar citātu un naudas balva, kas atkarīga no Nobela fonda ienākumiem attiecīgajā gadā.[6]

Uz medaļas ir Alfrēda Nobela attēls profilā un viņa dzimšanas un miršanas gadi. Otrā medaļas pusē simboliski attēlota Daba dievietes veidolā, kuras plīvuru ir pacēlis Zinātnes ģēnijs.[7] Diplomu laureātam pasniedz Zviedrijas karalis. Katrs diploms ir individualizēts un uz tā ir citāts, kas norāda uz laureāta sasniegumiem.

Nobela prēmijas laureāti fizikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «History – Historic Figures: Alfred Nobel (1833–1896)». BBC. Skatīts: 2010-01-15.
  2. «Guide to Nobel Prize». Britannica.com. Skatīts: 2010-01-15.
  3. "The Will of Alfred Nobel", nobelprize.org. Retrieved 6 November 2007.
  4. «The Nobel Foundation – History». Nobelprize.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-10-26. Skatīts: 2010-01-15.
  5. "The Nobel Prize Selection Process", Encyclopædia Britannica, accessed November 5, 2007 (Flowchart).
  6. "Nobel Prize – Prizes" (2007), in Encyclopædia Britannica, accessed 15 January 2009, from Encyclopædia Britannica Online
  7. [1] The Nobel Prize for Physics and Chemistry.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]