Izsutums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: izsitumi.

Izsutums (latīņu: intertrigo) ir ādas kroku infekciozs iekaisums.

Etioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izsutumus ierosina streptokoki un citi strutas veidojoši mikroorganismi, kā arī patogēnās sēnes - raugveida sēnes un trihofitoni. Veicinoši faktori ir netīra āda (dažkārt arī tās pārmērīga mazgāšana), B grupas hipovitaminoze (B grupas vitamīnu trūkums organismā), svīšana, ko veicina pārāk ciešs apģērbs.

Klīniskā aina[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āda krokās ir apsarkusi, ar macerējušos raga slāni - tā kļūst bālgana un irdena, atslāņojas un plaisā. Uz ādas redzamas niezošas, sāpīgas plaisas un erozijas sārtā krāsā. Eroziju perēkļi ir asi norobežoti, to malās novērojama raga kārtas lobīšanās. Streptokoki rada strutainus izsutumus cirkšņos, ap dzimumorgāniem un anālo atveri, zem krūtīm un kāju pirkstu starpās. Rauga sēņu veidotie izsutumi parasti lokalizējas roku pirkststarpās un zem krūtīm. Sēņu veidotie strutu pūslīši, atšķirībā no streptokoku radītajiem, ir pelēkbalti, nevis spilgti dzelteni. Tie ir sīki, apaļi, gan atsevišķi, gan kopā saplūduši. Trihofitoni izraisa pēdu mikozi - pēdu un kāju pirkststarpu izsutumus.

Ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izsutumu ārstēšanai lieto B grupas vitamīnus. Izsutušās vietas dezinficē ar kālija permanganāta šķīdumu un citiem dezinficējošiem līdzekļiem - briljantzaļo, metilēnzilo, speciāliem pretsviedru pūderiem un ziedēm pret sēnēm un mikrobiem.

Profilakse[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai neveidotos izsutumi, jāievēro higiēnas noteikumi, jānovērš svīšana, jāvalkā nepieguļoša veļa un apģērbs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]