Iekaisums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Akūts mandeļu iekaisums — angīna jeb tonsilīts

Iekaisums (latīņu: inflammatio) ir patoloģisks process — atbildes reakcija uz organisma audu bojājumu vai patogēna kairinātāja (ķīmiska, bioloģiska vai cita rakstura) iedarbību. Iekaisuma rezultātā no audiem tiek aizvadīti bojājuma rezultātā radušies produkti un (iespēju robežās) paši kairinātāji, kā arī notiek audu atjaunošanās bojājuma vietā.

Iekaisumu regulē tā saucamie iekaisuma mediatori — histamīns un serotonīns. Tajā piedalās arī citokīni (bradikinīns, kallikreīns, interleikīns-1, audzēju nekrozes faktors) un asinsreces sistēma (fibrīns, Hāgemana faktors), komplementa sistēma un asinsķermenīši (leikocīti, limfocīti, makrofāgi). Bojātajos audos pastiprinās brīvo radikāļu veidošanās.

Dažādu iekaisumu nosaukumus latviešu valodā mēdz veidot, bojātā orgāna grieķiskajam vai latīniskajam nosaukumam pievienojot izskaņu "-īts" — dermatīts (ādas iekaisums), gastrīts (kuņģa iekaisums), neirīts (nervu iekaisums) u. tml. Dažiem iekaisumiem ir atšķirīgi nosaukumi, piemēram, pneimonija — plaušu iekaisums vai angīnamandeļu iekaisums.

Klīniskā aina[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekaisuši audi ir hiperēmiski (sasārtuši paplašināto asinsvadu dēļ), tiem raksturīga paaugstināta temperatūra (lielāka iekaisuma gadījumā var būt paaugstināta visa ķermeņa temperatūra) un audu tūska (hiperosmijas — paaugstināta osmotiskā spiediena — rezultātā). Tā kā iekaisuma rajonā ir pazemināta skābekļa padeve (hipoksija), tad audiem piemīt paaugstināts skābums (vietēja acidoze). Iekaisuma perēklis parasti ir sāpīgs, jo tūskas rezultātā tiek saspiesti nervu gali. Iekaisušā orgāna funkcijas ir traucētas.

Iekaisumu tipi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekaisums var būt akūts (līdz 2 nedēļām) un hronisks (pat visas dzīves ilgumā, ar periodiskiem saasinājumiem un remisijām).

Katram iekaisumam mēdz būt 3 stadijas: alterācijas stadija (audu un šūnu bojājums), eksudācijas stadija (šķidruma un asins šūnu nonākšana no asinsvadiem audos) un proliferācijas jeb produktīvā stadija (šūnu vairošanās un audu veseluma atjaunošanās).

Eksudatīvos iekaisumus sīkāk iedala serozos, fibrinozos, strutainos, hemorāģiskos, katarālos u.c. veidos.

Prognoze[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prognoze ļoti atkarīga no iekaisuma veida un savlaicīgas medicīniskās palīdzības.

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]