Jurijs Spiridonovs

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Jurijs Spiridonovs (dzimis 1978. gada 9. decembrī) ir latviešu ekonomists, ekonomikas zinātņu doktors. Ieņēmis dažādus amatus valsts pārvaldē. Šobrīd ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) valdes padomnieks, Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras Administratīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA docents.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 60. vidusskolā. 1999. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā. 2001. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā. 2004. gadā Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu starptautiskajā ekonomikā. 2014. gadā Latvijas Universitātē ieguvis ekonomikas zinātņu grādu, izstrādājot promocijas darbu "Latvijas ūdenssaimniecības attīstība Eiropas Savienības līdzfinansējuma kontekstā".[1]

Promocijas darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Spiridonovs ekonomikas zinātņu doktora grāda iegūšanai izstrādāja promocijas darbu "Latvijas ūdenssaimniecības attīstība Eiropas Savienības līdzfinansējuma kontekstā". Kā pētījuma priekšmets tika izvirzīts "ES fondu līdzfinansējuma efekts Latvijas ūdenssaimniecības apakšnozare ekonomiskajā attīstībā". Kā pētījuma mērķis tika izvirzīts — "novērtēt Latvijas ūdenssaimniecības apakšnozares attīstības priekšnosacījumus, pamatojoties uz ES fondu līdzfinansēto projektu apakšnozarē rezultātu analīzi pašvaldību griezumā". Par promocijas darba galvenajiem rezultātiem tika ziņots gan vietējās, gan starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, kā arī tika sagatavotas vairākas zinātniskās publikācijas. Promocijas darba rezultātā tika izstrādāti vairāki priekšlikumi, kas tika adresēti konkrētiem ar nozari saistītiem subjektiem.[2]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Spiridinovs ir ieņēmis un ieņem dažādus amatus valsts pārvaldes institūcijās, kā arī izglītības iestādēs.

Profesionālā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Profesionālo karjeru J. Spiridonovs uzsāka A/S "Mions Pro" kā ekonomists (1999. gada oktobris līdz 2002. gada oktobris). J. Spiridonova pārziņā bija dažādu ekonomisko kalkulāciju veikšana, līgumu sagatavošana, mārketinga aktivitāšu veikšana u.c. pienākumi.[3]

2002. gada oktobrī J. Spiridonovs uzsāka profesionālās gaitas valsts pārvaldē — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). VARAM J. Spiridinovs strādāja no 2002. gada oktobra līdz 2013. gada septembrim. VARAM J. Spiridonovs ieņēma dažādus amatus — finanšu koordinators, finanšu departamenta direktors, investīciju departamenta vadītājs, projektu izstrādes nodaļas vadītājs, projektu finanšu un uzraudzības nodaļas vadītājs. No 2012. gada maija līdz 2013. gada septembrim bija VARAM valsts sekretāra vietnieks.[3]

No 2013. gada septembra līdz 2016. gada februārim J. Spiridonovs bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks. J. Spiridonova atbildībā bija enerģētikas politikas jautājumi (elektrība, dabasgāze, atjaunojamā enerģija, centralizētā siltumapgāde). J. Spiridonovs iesaistījies elektroenerģijas un gāzes tirgu liberalizācijas procesā, kā arī vadījis Latvijas Enerģētikas politikas pamatnostādņu 2016. — 2020. gadam sagatavošanas procesu.[3]

No 2016. gada februāra līdz 2019. gada janvārim bijis Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas padomnieks valsts budžeta, nodokļu politikas un Eiropas Savienības fondu jautājumos.[3]

No 2016. gada novembra līdz 2019. gada augustam ieņēmis Latvijas elektroenerģijas pārvades pakalpojumu operatora A/S "Augstsprieguma tīkli" padomes priekšsēdētaja vietnieka amatu. J. Spiridonova atbildībā bija uzņēmuma stratēģijas analīze un apstiprināšana.[3] 2019. gada septembrī tika publiski paziņots, ka J. Spiridonovs atstāj padomes priekšsēdētāja amatu.[4]

Kopš 2016. gada janvāra J. Spiridonovs ieņem Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras Administratīvās padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu.[3]

Kopā 2019. gada septembra J. Spiridonovs ieņem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas valdes padomnieka amatu.[3]

Pedagoģiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2015. gada februāra līdz 2015. gada jūnijam kā vieslektors vadījis studiju kursu "Mikroekonomika" Ventspils Augstskolā.[3]

Kopš 2015. gada februāra ir Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Biznesa un ekonomikas fakultātes Ekonomikas un finanšu katedras docents. J. Spiridonovs vada studiju kursus "Uzņēmuma finanšu pārvaldība" un "Finanšu vērtēšana un stratēģija: investīcijas" maģistra studiju programmas "Starptautiskās finanses" ietvaros.[5]

Akadēmiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2018. gada oktobra J. Spiridonovs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Politikas Pētījumu institūta (EPPI) vadošais pētnieks.[6]

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Spiridonovs ir vairāku zinātnisko publikāciju autors un līdzautors. Vairāk informācija par J. Spiridonova zinātniskajām publikācijām ir pieejama J. Spiridonova Google Scholar profilā.[7]

  • Spiridonovs J. ES kohēzijas politikas ekonomiskā ietekme. 2010.
  • Spiridonovs J. ES kohēzijas politikas un vides ekonomiskā ietekme. 2010.
  • Spiridonovs J. Vides infrastruktūras attīstība ES: novērtēšanas iespējas. 2011.
  • Spiridonovs J. ES fondu ietekmes novērtējums: piemēri infrastruktūras projektos. 2011.
  • Spiridonovs J. Vides infrastruktūras attīstība Latvijā: rezultātu novērtējums. 2012.
  • Spiridonovs J. Ieguldījumu novērtējums ūdens pakalpojumu attīstībā Latvijā. 2013.
  • Spiridonovs J. Latvijas ūdenssaimniecības attīstība Eiropas Savienības līdzfinansējuma kontekstā. 2014.
  • Spiridonovs J., Bogdanova O. Energosistēmu ilgtspējīga attīstība Baltijas reģionā. 2017.
  • Spiridonovs J., Bogdanova O. ES Enerģētikas savienība: pielāgošanās jaunajam attīstības ciklam. 2017.
  • Bogdanova O., Arefjevs I., Spiridonovs J. Eiropas gāzes uzglabāšanas un pārvades uzņēmumu vēlamie īpašnieki. 2017.
  • Zvirgzdina M., Bogdanova O., Spiridonovs J. Agregators kā izmaksu optimizācijas rīks enerģijas pieprasījumam. 2018.
  • Bogdanova O., Šņuka R., Spiridonovs J. ES Enerģētikas tiesību akti, III. sējums — Atjaunojamā enerģija ES dalībvalstīs — Otrais izdevums. 15. nodaļa. Latvija. 2018.
  • Arefjevs I., Spiridonovs J., Tocelovska N. Privātā finansējuma alternatīvas valsts uzņēmumu infrastruktūrai 2018.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ https://www.linkedin.com/in/jspiridonovs/details/education/. Skatīts: 2022. gada 5. janvārī. Tukšs vai neesošs |title=[novecojusi saite]
  2. ↑ Jurijs Spiridonovs. «Promocijas darbs "Latvijas ūdenssaimniecības attīstība Eiropas Savienības līdzfinansējuma kontekstā"». Skatīts: 2022. gada 5. janvārī.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 https://www.linkedin.com/in/jspiridonovs/details/experience/. Skatīts: 2022. gada 5. janvārī. Tukšs vai neesošs |title=[novecojusi saite]
  4. ↑ https://www.la.lv/spiridonovs-atstaj-augstsprieguma-tiklus. Skatīts: 2022. gada 5. janvārī. Tukšs vai neesošs |title=
  5. ↑ «Maģistra studiju programmas "Starptautiskās finanses" pasniedzēji». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 5. janvārī. Skatīts: 2022. gada 5. janvārī.
  6. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 5. janvārī. Skatīts: 2022. gada 5. janvārī.
  7. ↑ https://scholar.google.com/citations?hl=en&user=cWghVVsAAAAJ&view_op=list_works&alert_preview_top_rm=2&sortby=pubdate. Skatīts: 2022. gada 5. janvārī. Tukšs vai neesošs |title=
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jurijs_Spiridonovs&oldid=3892467"