Justīns Volonts
Justīns Volonts (1870—1941) bija latviešu lauksaimnieks, Anspoku muižas īpašnieks. Viņa jaunākais brālis Jānis Volonts bija Daugavpils pilsētas galva (1923—1937) un Latvijas tautas labklājības ministrs (1938—1940).
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1870. gadā Preiļu pagasta "Cišos" zemnieka Antona Volonta un viņa sievas Teklas, dzimušas Vaivodes, piecu bērnu ģimenē. Pēc 1891. gada kalpoja pie Preiļu muižas īpašnieka Konstantīna Guļkeviča, kurš viņu iecēla par muižas pārvaldnieku. Kad 1910. gadā Preiļu muižu pārdeva, Volonts iegādājās Anspoku muižas daļu ar 207 desetīnām zemes.[1] 1920. gada zemes reformas gaitā īpašumu samazināja līdz 100 ha, kurā Justīns Volonts izveidoja paraugsaimniecību. Meža teritorijā bija izkopts parks, te bija dārzi, liels ganāmpulks. Bijušā Anspoku kroga vietā bija ierīkota pienotava, bet pie tās — ledus pagrabs. 1927. gadā J. Volonts uzcēla sev jaunu dzīvojamo māju, bet Anspoku pili nodeva Plotiņu (vēlāk Šaurupes) pamatskolas lietošanā, kas ēku skolas vajadzībām izmantoja līdz pat 1970. gadiem.[2]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā J. Volonta ģimeni padzina no mājām, un viņi dzīvoja Vārkavas pagasta Vanagu mājās. Pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijas viņš 1941. gada 18. augusts gāja bojā Vjatlaga nometnē. Volontu bērni 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Volonti atguva dzimtas īpašumu.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «No rokpeļņa par turīgu lauksaimnieku». Daugavas Vēstnesis, Nr.128. 07.06.1940.
- ↑ 2,0 2,1 «Volontu dzimta no Anspokiem». Preiļu bibliotēka.