Daugavpils

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Daugavpils
—  Republikas pilsēta  —
M. Lutera evaņģēliski-luteriskā katedrāle
M. Lutera evaņģēliski-luteriskā katedrāle
Flag of Daugavpils
Karogs
Daugavpils
Ģerbonis
Daugavpils
Red pog.png
Daugavpils
Koordinātas: 55°52′30″N 26°32′8″E / 55.87500°N 26.53556°E / 55.87500; 26.53556Koordinātas: 55°52′30″N 26°32′8″E / 55.87500°N 26.53556°E / 55.87500; 26.53556
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pirmoreiz minēta 1275. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1582. gada
Citi
nosaukumi
latgaliešu: Daugpiļs
igauņu: Väinalinn
somu: Väinänlinna
vācu: Dünaburg
krievu: Двинcк, Борисоглебск
poļu: Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk
Administrācija
 - Tips Daugavpils dome
 - Domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis‎ (Latgales partija)
Platība
 - Kopējā 72,48 km²
 - Ūdens 9,75 km²
Augstums vjl 105 m
Iedzīvotāji (01.07.2014.)[1]
 - kopā 97 373
 - blīvums 1 343,4/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-54(01-65)
Tālruņu kods (+371) 654
Mājaslapa: www.daugavpils.lv

Daugavpils ir pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī. Tās kopējā platība ir 72,48 km2 un iedzīvotāju skaits 2014. gada 1. jūlijā bija 97 373.[1] Tā ir Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc Rīgas. Daugavpils atrodas Latgalē, valsts dienvidaustrumos pie Daugavas. Pilsēta ir izvietota Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir Latgales plānošanas reģiona lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā,[2] savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: Dinaburga (līdz 1893), īslaicīgi Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). Pašreizējais Daugavpils domes priekšsēdētājs ir Jānis Lāčplēsis (Latgales partija). Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas pašvaldību vēlēšanās tiek ievēlēti uz četriem gadiem.[3] Pilsētā darbojas Daugavpils Universitāte, vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.[4] Daugavpilī atrodas divi ģenerālkonsulāti: Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.[5]

Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos mikrorajonos. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un Daugavpils cietoksnis). Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar Daugavpils novadu. Daugavpils dzelzceļa stacija atrodas 218 km attālumā no Rīgas, savukārt attālums līdz Rīgai pa autoceļu A6 ir 232 km.[5] Attālums līdz Lietuvas robežai ir 25 km, līdz Baltkrievijas robežai 35 km, bet līdz Krievijas robežai 120 km.[6]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1582. gada ģerbonis
1781. gada ģerbonis
Pamatraksts: Daugavpils vēsture

Daugavpils pirmoreiz tikusi minēta 1275. gadā. Laika gaitā tā bijusi Livonijas ordeņa valsts, Polijas-Lietuvas kopvalsts un Krievijas impērijas sastāvā. Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). 1582. gadā tā ieguva pilsētas tiesības. 1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo Grīvas pilsētu. 1989. gadā atklāts Daugavas abus krastus savienojošais Vienības tilts.

Pilsētas daļas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 mikrorajonos, no kuriem 20 atrodas Daugavas labajā krastā, bet pieci — kreisajā. Kalkūnu mikrorajons ir eksklāvs Daugavpils novada teritorijā.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita dinamika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika 1772.—2008. g.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2014. gada 1. jūlijā pilsētā bija 97 373 iedzīvotāji.[1]

Gads Iedz. skaits
1784 3573
1825 2885
1860 13 000
1897 69 675
1913 112 848[7]
1914 112 837
1920 31 500
1925 40 640
1930 43 226
1935 45 160
1938 40 071
Gads Iedz. skaits
1940 51 300
1944 14 832
1945 29 600
1946 22 587
1950 50 800
1955 58 600
1956 58 500
1959 65 459
1960 67 500
1966 88 900
1970 100 400
Gads Iedz. skaits
1975 110 300
1979 115 600
1989 129 000
1995 120 000
2003 112 132
2007 108 091
2009 104 857
2010 103 754
2011 102 496
2012 101 057
2013 98 922

Etniskais sastāvs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2011. gadā pēc tautas skaitīšanas datiem [8]
Tautība Procenti
Krievi (50 013)
  
53.6%
Latvieši (18 447)
  
19.8%
Poļi (13 278)
  
14.2%
Baltkrievi (6674)
  
7.2%
Ukraiņi (1795)
  
1.9%
Lietuvieši (891)
  
1.0%
Citi un ar neizvēlētu tautību (2214)
  
2.3%

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpilī dzimuši:

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpils meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −3.6
(25.5)
−2.6
(27.3)
2.1
(35.8)
10.3
(50.5)
17.9
(64.2)
21.5
(70.7)
22.5
(72.5)
21.6
(70.9)
16.3
(61.3)
9.8
(49.6)
3.3
(37.9)
−1
(30)
9.8
(49.6)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −9.7
(14.5)
−9.9
(14.2)
−6.5
(20.3)
0.6
(33.1)
6.1
(43)
10.1
(50.2)
11.8
(53.2)
10.9
(51.6)
7.2
(45)
2.9
(37.2)
−1.4
(29.5)
−6.1
(21)
1.3
(34.3)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 37
(1.46)
28
(1.1)
32
(1.26)
42
(1.65)
52
(2.05)
74
(2.91)
79
(3.11)
74
(2.91)
69
(2.72)
52
(2.05)
51
(2.01)
43
(1.69)
633
(24.92)
Avots: World Weather Information Service [14]

Sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpilī ir bāzēts Latvijas futbola Virslīgas klubs FC Daugava, kas mājas spēles aizvada "Daugavas stadionā". Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī Daugavpils "Dinaburg", kas vairākkārt Latvijas čempionātā izcīnījis vietu labāko četriniekā.

Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs "Lokomotīve". Daugavpilī notikuši vairāki Speedway Grand Prix posmi. Par pirmās Latvijas Grand Prix izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis Gregs Henkoks. 2007. gada Latvijas Grand Prix izcīņā Latviju pārstāvošais Grigorijs Laguta kvalificējās ceturtdaļfinālam, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums Speedway Grand Prix.

Daugavpilī ir bāzēts hokeja klubs DHK Latgale, kas ar panākumiem startējis Latvijas čempionātā.

Arhitektūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).
  2. Daugavpils vēsture. Daugavpils.lv. Atjaunināts: 2012. gada 17. februārī.
  3. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums. Likumi.lv. Atjaunināts: 2012. gada 1. maijā.
  4. Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu. Delfi.lv. Atjaunināts: 2012. gada 1. maijā.
  5. 5,0 5,1 Daugavpils pilsētas apraksts. Daugavpils.lv. Atjaunināts: 2012. gada 1. maijā.
  6. Daugavpils. Turismslatvija.lv. Atjaunināts: 2012. gada 1. maijā.
  7. Ekskurss Daugavpils pilsētas vēsturē
  8. Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Daugavpilī 2011. gadā pēc tautas skaitīšanas datiem.
  9. Gžegožs Fitelbergs. lcb.lv.
  10. Henrihs Graftio. lcb.lv.
  11. Konstantīns Jezovitovs. lcb.lv.
  12. Vladislavs Raginis. latgalesdati.du.lv.
  13. Oskars Stroks. lcb.lv.
  14. Weather Information for Daugavpils. World Weather Information Service. Atjaunināts: 2008-12-01.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]