Daugavpils ir republikas pilsēta Latvijā, atrodas Latgalē, valsts dienvidaustrumos pie Daugavas. Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (2012. gadā tās iedzīvotāju skaits ir 101 057),[1] Latgales plānošanas reģiona lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsētā darbojas Daugavpils Universitāte, vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 20 vispārizglītojošās skolas. Daugavpilī atrodas divi konsulāti: Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: Dinaburga, Borisogļebska un Dvinska. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā.[2]
Pilsēta ir izvietota Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils kopējā platība sastāda 72,48 km². Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos mikrorajonos. Daugavas labajā krastā atrodas 13 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas Vēsturiskais centrs un Daugavpils cietoksnis). Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar Daugavpils novadu. Dzelzceļa stacija "Daugavpils" atrodas 218 km attālumā no Rīgas, savukārt attālums līdz Rīgai pa autoceļu A6 ir 232 km. Attālums līdz Lietuvas robežai ir 25 km, līdz Baltkrievijas robežai 35 km, bet līdz Krievijas robežai 120 km.
-
Daugavpils pirmoreiz tikusi minēta 1275. gadā. Laika gaitā tā bijusi Livonijas ordeņa valsts, Polijas-Lietuvas kopvalsts un Krievijas impērijas sastāvā. Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga, Borisogļebska un Dvinska. 1582. gadā tā ieguva pilsētas tiesības. 1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo Grīvas pilsētu. 1989. gadā atklāts Daugavas abus krastus savienojošais Vienības tilts.
Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika 1772.—2008. g.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2012. gada 1. janvārī pilsētā bija 101 057 iedzīvotāji.[1]
| Gads |
Iedz. skaits |
| 1784 |
3573 |
| 1825 |
2885 |
| 1860 |
13 000 |
| 1897 |
69 675 |
| 1913 |
112 848[3] |
| 1914 |
112 837 |
| 1920 |
31 500 |
| 1925 |
40 640 |
| 1930 |
43 226 |
| 1935 |
45 160 |
| 1938 |
40 071 |
|
| Gads |
Iedz. skaits |
| 1940 |
51 300 |
| 1944 |
14 832 |
| 1945 |
29 600 |
| 1946 |
22 587 |
| 1950 |
50 800 |
| 1955 |
58 600 |
| 1956 |
58 500 |
| 1959 |
65 459 |
| 1960 |
67 500 |
| 1966 |
88 900 |
| 1970 |
100 400 |
|
| Gads |
Iedz. skaits |
| 1975 |
110 300 |
| 1979 |
115 600 |
| 1989 |
129 000 |
| 1995 |
120 000 |
| 2003 |
112 132 |
| 2007 |
108 091 |
| 2009 |
104 857 |
| 2010 |
103 754[4] |
| 2011 |
102 496[5] |
| 2012 |
101 057[1] |
|
| Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Daugavpilī 2012. gadā[6] |
| Tautība |
|
|
Procenti |
|
| Krievi (52 197) |
|
51.6% |
| Latvieši (18 026) |
|
17.8% |
| Poļi (14 481) |
|
14.3% |
| Baltkrievi (7633) |
|
7.6% |
| Ukraiņi (2101) |
|
2.1% |
| Nezināma tautība (3788) |
|
3.7% |
| Pārējie (2862) |
|
2.8% |
Daugavpilī dzimuši:
Daugavpilī ir bāzēts Latvijas futbola Virslīgas klubs FC Daugava, kas mājas spēles aizvada "Daugavas stadionā". Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī Daugavpils "Dinaburg", kas vairākkārt Latvijas čempionātā izcīnījis vietu labāko četriniekā.
Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs "Lokomotīve". Daugavpilī notikuši vairāki Speedway Grand Prix posmi. Par pirmās Latvijas Grand Prix izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis Gregs Henkoks. 2007. gada Latvijas Grand Prix izcīņā Latviju pārstāvošais Grigorijs Laguta kvalificējās ceturtdaļfinālam, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums Speedway Grand Prix.
Daugavpilī ir bāzēts hokeja klubs DHK Latgale, kas ar panākumiem startējis Latvijas čempionātā.
-
-
Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle
-
Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca
-
M. Lutera evaņģēliski-luteriskā katedrāle
-
Pirmās vecticībnieku kopienas lūgšanu nams
-
-
-
Rīgas iela — pilsētas promenāde
-
Sv. Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīca
-
-
-
-
-
A. Ņevska pareizticīgo kapela
-
Daugavpils dzelzceļa stacija
-
-
2. maršruta tramvajs izbrauc no depo
-
Dzelzceļa tilts pār Daugavu
Latvijas novadu centri  |
|
|
|
|
| Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; • • • 1 — novada dome atrodas ārpus novada teritorijas |
|