Daugavpils

Daugavpils
	Daugavpils
	— Republikas pilsēta —
	Laukums pie Daugavpils Universitātes pilsētas centrā
; Karogs	; Ģerbonis
	Daugavpils
Koordinātas: 55°52′30″N 26°32′8″E / 55.875, 26.53556 Koordinātas: 55°52′30″N 26°32′8″E / 55.875, 26.53556
Valsts	Latvija
Pirmoreiz minēta	1275. gadā
Pilsētas tiesības	kopš 1582. gada
Citi; nosaukumi	vācu: Dünaburg; poļu: Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk; krievu: Двинcк, Борисоглебск; latgaliešu: Daugpiļs
	Administrācija
- Tips	Daugavpils dome
- Domes priekšsēdētāja	Žanna Kulakova‎ (Attīstības partija)
	Platība
- Kopējā	72,48 km²
- Ūdens	9,75 km²
Augstums vjl	105 m
	Iedzīvotāji (01.01.2012.)
- Kopā	101 057
- blīvums	1 394,3/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
- Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-54(01-65)
Tālruņu kods	(+371) 654
	Mājaslapa: www.daugavpils.lv

Daugavpils ir pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī. Tās kopējā platība ir 72,48 km² un iedzīvotāju skaits 2012. gada 1. janvārī sasniedza 101 057.^[1] Tā ir Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc Rīgas. Daugavpils atrodas Latgalē, valsts dienvidaustrumos pie Daugavas. Pilsēta ir izvietota Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir Latgales plānošanas reģiona lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā,^[2] savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: Dinaburga (līdz 1893), īslaicīgi Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). Pašreizējā Daugavpils domes priekšsēdētāja ir Žanna Kulakova (LPP/LC). Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas pašvaldību vēlēšanās tiek ievēlēti uz četriem gadiem.^[3] Pilsētā darbojas Daugavpils Universitāte, vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.^[4] Daugavpilī atrodas divi ģenerālkonsulāti: Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.^[5]

Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos mikrorajonos. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un Daugavpils cietoksnis). Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar Daugavpils novadu. Daugavpils dzelzceļa stacija atrodas 218 km attālumā no Rīgas, savukārt attālums līdz Rīgai pa autoceļu A6 ir 232 km.^[5] Attālums līdz Lietuvas robežai ir 25 km, līdz Baltkrievijas robežai 35 km, bet līdz Krievijas robežai 120 km.^[6]

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

1582. gada ģerbonis

1781. gada ģerbonis

Pamatraksts: Daugavpils vēsture

Daugavpils pirmoreiz tikusi minēta 1275. gadā. Laika gaitā tā bijusi Livonijas ordeņa valsts, Polijas-Lietuvas kopvalsts un Krievijas impērijas sastāvā. Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). 1582. gadā tā ieguva pilsētas tiesības. 1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo Grīvas pilsētu. 1989. gadā atklāts Daugavas abus krastus savienojošais Vienības tilts.

Pilsētas daļas [izmainīt šo sadaļu]

Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 mikrorajonos, no kuriem 20 atrodas Daugavas labajā krastā, bet pieci — kreisajā. Kalkūnu mikrorajons ir eksklāvs Daugavpils novada teritorijā.

Iedzīvotāji [izmainīt šo sadaļu]

Iedzīvotāju skaita dinamika [izmainīt šo sadaļu]

Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika 1772.—2008. g.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2012. gada 1. janvārī pilsētā bija 101 057 iedzīvotāji.^[1]

Gads	Iedz. skaits
1784	3573
1825	2885
1860	13 000
1897	69 675
1913	112 848^[7]
1914	112 837
1920	31 500
1925	40 640
1930	43 226
1935	45 160
1938	40 071

Gads	Iedz. skaits
1940	51 300
1944	14 832
1945	29 600
1946	22 587
1950	50 800
1955	58 600
1956	58 500
1959	65 459
1960	67 500
1966	88 900
1970	100 400

Gads	Iedz. skaits
1975	110 300
1979	115 600
1989	129 000
1995	120 000
2003	112 132
2007	108 091
2009	104 857
2010	103 754^[8]
2011	102 496^[9]
2012	101 057^[1]

Nacionālais sastāvs [izmainīt šo sadaļu]

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Daugavpilī 2011. gadā pēc tautas skaitīšanas datiem ^[10]
Tautība			Procenti
Krievi (50 013)			53.6%
Latvieši (18 447)			19.8%
Poļi (13 278)			14.2%
Baltkrievi (6674)			7.2%
Ukraiņi (1795)			1.9%
Lietuvieši (891)			1.0%
Citi un ar neizvēlētu tautību (2214)			2.3%

Cilvēki [izmainīt šo sadaļu]

Daugavpilī dzimuši:

Andris Ambainis (1975) — latviešu matemātiķis;
Gunārs Bērziņš (1927—1999) — latviešu karikatūrists;
Aleksandrs Cauņa (1988) — latviešu futbolists;
Gundars Celitāns (1985) — latviešu volejbolists;
Boriss Cilevičs (1956) — Latvijas fiziķis, matemātiķis un politiķis;
Ilmārs Dzenis (1931) — trimdas latviešu dziedātājs;
Movša Feigins (1908—1950) — Latvijas šahists;
Gžegožs Fitelbergs^[11] (1879—1953) — poļu diriģents, komponists un vijolnieks;
Henrihs Graftio^[12] (1869—1949) — ievērojams krievu inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis;
Ēriks Grigjans (1964) — Latvijas futbolists;
Anastasija Grigorjeva (1990) — Latvijas cīkstone;
Aleksandrs Isakovs (1973) — Latvijas futbolists;
Māris Jass (1985) — latviešu hokejists;
Konstantīns Jezovitovs^[13] (1893—1946) — baltkrievu sabiedriskais un politiskais darbinieks;
Dmitrijs Jurkevičs (1987) — Latvijas vieglatlēts;
Meletijs Kaļistratovs (1896—1941) — sabiedrisks un politisks darbinieks;
Nikolajs Katiševs (1900—1978) — Latvijas armijas un latviešu leģiona virsnieks;
Igors Kazanovs (1963) — Latvijas vieglatlēts;
Johans Klapje de Kolongs (1838—1901) — Krievijas inženieris un izgudrotājs;
Aleksandrs Kovaļevskis (1840—1901) — krievu embriologs;
Anatolijs Kreipāns (1960) — latviešu žurnālists;
Ābrams Īzaks Kūks (1865—1935) — pirmais Britu Palestīnas galvenais rabīns, slavens Toras, Talmūda un Kabalas skolotājs;
Vilhelms Lapelis (1961) — latviešu bīskaps;
Ivans Lukjanovs (1987) — Latvijas futbolists;
Oļegs Maļuhins (1969) — Latvijas sportists;
Solomons Mihoelss (1890—1948) — padomju aktieris, režisors un politisks darbinieks;
Jevgēņijs Millers (1867—1939) — Krievijas armijas ģenerālis;
Pauls Mincs (1868—1941) — Latvijas jurists un politiķis;
Vladimirs Mincs (1872—1945) — Latvijas ķirurgs un sabiedriskais darbinieks;
Miroslavs Mitrofanovs (1966) — Latvijas politiķis un žurnālists;
Jurģis Pučinskis (1973) — Latvijas futbolists;
Vladislavs Raginis^[14] (1908—1939) — Polijas 2. pasaules kara varonis;
Marks Rotko (1903—1971) — amerikāņu gleznotājs;
Alfrēds Rubiks (1935) — Latvijas politiķis;
Artjoms Rudņevs (1988) — Latvijas futbolists;
Māris Smirnovs (1976) — Latvijas futbolists;
Oskars Stroks^[15] (1893—1975) — komponists;
Valdis Zeps (1932—1996) — latviešu valodnieks, profesors un rakstnieks.

Klimats [izmainīt šo sadaļu]

Daugavpils meteoroloģiskie dati
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gads
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F)	−3.6	−2.6	2.1	10.3	17.9	21.5	22.5	21.6	16.3	9.8	3.3	−1 (30)	9,8
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F)	−9.7	−9.9	−6.5	0.6	6.1	10.1	11.8	10.9	7.2	2.9	−1.4	−6.1	1,3
Nokrišņu daudzums mm (collas)	37 (1.46)	28 (1.1)	32 (1.26)	42 (1.65)	52 (2.05)	74 (2.91)	79 (3.11)	74 (2.91)	69 (2.72)	52 (2.05)	51 (2.01)	43 (1.69)	633 (24,92)
Avots: World Weather Information Service ^[16]

Sports [izmainīt šo sadaļu]

Daugavpilī ir bāzēts Latvijas futbola Virslīgas klubs FC Daugava, kas mājas spēles aizvada "Daugavas stadionā". Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī Daugavpils "Dinaburg", kas vairākkārt Latvijas čempionātā izcīnījis vietu labāko četriniekā.

Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs "Lokomotīve". Daugavpilī notikuši vairāki Speedway Grand Prix posmi. Par pirmās Latvijas Grand Prix izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis Gregs Henkoks. 2007. gada Latvijas Grand Prix izcīņā Latviju pārstāvošais Grigorijs Laguta kvalificējās ceturtdaļfinālam, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums Speedway Grand Prix.

Daugavpilī ir bāzēts hokeja klubs DHK Latgale, kas ar panākumiem startējis Latvijas čempionātā.