Kēnigszē
Kēnigszē | |
---|---|
Atrodas | Vācija |
Koordinātas | 47°33′14″N 12°58′40″E / 47.55389°N 12.97778°EKoordinātas: 47°33′14″N 12°58′40″E / 47.55389°N 12.97778°E |
Platība | 5,2 km2 |
Lielākais garums | 7,7 km |
Vidējais dziļums | 98,1 m |
Lielākais dziļums | 190 m |
Tilpums | 0,51 km3 |
Augstums v.j.l. | 603 m |
Izteka | Kēnigzsē Āhe |
Sateces baseins | 136,5 km2 |
Salas | Kristlīgere |
Apdz. vietas krastos | Šēnava pie Kēnigszē |
Kēnigszē Vikikrātuvē |
Kēnigszē (vācu: Königssee — ‘Karaļezers’) ir ainavisks ezers Vācijas dienvidos, Bavārijā, Alpos pie Austrijas robežas.
Garenas formas ezers, kuru no visām pusēm ielenc stāvi kalni. Izvietojies pēdējā ledus laikmeta beigu posmā izveidotā trogielejā. Iekļauts Berhtesgādenes nacionālajā parkā. Aizsalst reti, taču ūdens auksts.
Ezera rietumu krastā pret austrumiem vērstā stāvā klints sienā ir Eistāles aiza (Eistal) ar kapelu, grota. No ielejas izplūstošais strauts ezerā sanesis nogulas, kas veido 85 ha lielo Hiršavas pussalu, uz kuras atrodas Svētā Bartolomeja svētceļotāju baznīca (1697) un medību pils (tagad — viesu nams).
Bagāts ar zivīm, profesionāli zvejnieki. Ezerā 18 izbraucienu kuģi, kurus darbina elektriskie dzinēji, lielākā daļa izgatavoti no koka. Aptuveni pusceļā uz Svētā Bartolomeja baznīcu kuģa apkalpe ar trompeti demonstrē neparastu atbalss efektu, ko rada ezera krasta kraujas. Pie austrumu krasta 1260 m² liela klinšu saliņa Kristlīgere (Christlieger).
Ezera sateces baseinā nav lauksaimniecības un rūpniecības. Kopš 1980. gadiem ezerā nenonāk pat attīrīti notekūdeņi. Tāpēc ezers ir ļoti tīrs, ar dzeramu ūdeni, oligotrofs.
Ezera ziemeļu krastā atrodas Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kēnigszē.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|