Kūniņa
Kūniņa (latīņu: pupa) ir kukaiņu individuālas attīstības stadija, kas seko pēc kāpura stadijas. Kūniņa nebarojas un parasti ir nekustīga. Tās ķermenī notiek intensīvas pārmaiņas (metamorfoze), kuru procesā kukainis no kūniņas pārvēršas pieaugušā īpatnī (imago); pie tam lielākā daļa kāpura orgānu sabrūk, bet pieauguša īpatņa orgāni veidojas no jauna no imagināliem diskiem. Kūniņas attīstības periods ilgst no 6 diennaktīm (dažām divspārņu sugām) līdz vairākiem mēnešiem (ja kūniņa iekļūst diapauzē).[1] Kūniņās kāpuri pārvēršas parasti kokonos, kūniņu gultnēs un citās slēptuvēs, reti atklāti.[1]
Izšķir 3 kūniņu tipus:[1]
- atklātas kūniņas ir kūniņas, kuru spārni, ūsas un kājas cieši piespiesti pie ķermeņa, bet nav ieāķēti pie tā (tīklspārņiem, plēspārņiem, vairākām vabolēm); kamelīšiem un maksteņiem kūniņas aktīvi pārvietojas ar ekstremitāšu palīdzību.
- segtas kūniņas ir kūniņas, kuru ķermeņa daļas (kājas, ūsas un spārni) ir segti (piemēram, tauriņiem, odveidīgiem un Orthorrhapha infrakārtas divspārņiem); šīs kūniņas ir mazāk kustīgas;
- slēptas jeb mucveidīgas kūniņas raksturo tas, ka tās attīstās pēdējas kāpuru stadijas nenomestā ādā, kas pārvēršas viltuskokonā (puparijs), kur novietojas kūniņa (piemēram, dažiem divspārņiem).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Белошапкин С. П., Гончарова Н. Г., Гриценко В. В., Захваткин Ю. А., Исаичев В. В., Исаичев С. В., Кручина С. Н, Пономарева М. С, Попов С. Я, Соломатин В. М., Торянская Н. К., Третьяков Н. Н. Словарь-справочник энтомолога / Сост. Ю. А. Захваткин, В. В. Исаичев. — Москва: Нива России, 1992. — 334 с. — ISBN 5-260-00498-1.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |