Indijas savvaļas ēzelis
| Indijas savvaļas ēzelis Equus hemionus khur | |
|---|---|
 Equus hemionus khur | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
| Dzimta | Zirgu dzimta (Equidae) |
| Ģints | Zirgi (Equus) |
| Apakšģints | Ēzeļi (Asinus) |
| Suga | Āzijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus) |
| Pasuga | Indijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus khur) |
 Indijas savvaļas ēzelis Vikikrātuvē | |
Indijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus khur) ir Āzijas savvaļas ēzeļu (Equus hemionus) viena no pasugām. Indijas savvaļas ēzeli mēdz saukt arī par khuru. Mūsdienās Indijas savvaļas ēzelis ir sastopams tikai sausajā, karstajā Taras tuksnesī Indijas ziemeļrietumos - Kutčas sāls palienā, kas atrodas starp Kutčas līci un Indas upes deltu, bet kādreiz tas apdzīvoja plašas teritorijas Indijas rietumos, Pakistānā, Afganistānā un Irānā. 1962. gadā bija palikuši vairs tikai 870 dzīvnieki, tādēļ Indijas valdība Kutčas palienā izveidoja Indijas savvaļas ēzeļu rezervātu (The Wild Ass Wildlife Sanctuary).
Izskats un ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā visiem Āzijas savvaļas ēzeļiem arī Indijas savvaļas ēzeļiem ir lielas galvas, garas ausis un īsas astes ar tumši brūnu pušķi galā. Apspalvojums ir rudi-brūns uz ķermeņa, bet purns, vēders un kājas gaišā smilšu krāsā. Krēpes tumšas, stāvas un samērā īsas. No krēpēm līdz astei pa mugurkaulu stiepjas tumši brūna svītra. Indijas savvaļas ēzeļiem tāpat kā Somālijas savvaļas ēzeļiem bieži, bet ne vienmēr, mēdz būt strīpas uz kājām, strīpas ir nedaudz tumšāk brūnas nekā kāju bēšais pamattonis.[1]
Indijas savvaļas ēzeļi ganīties iziet starp saulrietu un saullēktu. Tie ēd sauso tuksnešu zāli, lapas, koku augļus un sāļo zemi. Savvaļas ēzeļi ir vieni no ātrākajiem dzīvniekiem Indijā, tie var ilgstoši skriet ar ātrumu 50 km/st.
Ērzeļi mēdz dzīvot kā vientuļnieki vai nelielās "vecpuišu" grupās, kas sastāv no 2-3 dzīvniekiem. Mātītes ar kumeļiem veido lielus barus, kurus vada viena no vecākajām mātītēm. Kad Indijas savvaļas mātītei ir pienākusi pārošanās sezona, tā pamet baru kopā ar kādu ērzeli, kuram cīņā ar citiem ērzeļiem ir jāpierāda savas tiesības uz pārošanos. Pēc dažām dienām mātīte atgriežas ķēvju barā. Pēc 11 mēnešiem piedzimst viens kumeļš. Ja tas ir ērzelēns, tad pēc 1-2 gadiem, tas pamet baru, ja tā ir ķēve, tad paliek kopā ar ģimeni uz visu mūžu.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ass (Asiatic Wild) :: Animal Facts :: Young People's Trust for the Environment». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 4. decembrī. Skatīts: 2008. gada 19. decembrī.
- ↑ «Indian Wild Ass: Facts, Discussion Forum, and Encyclopedia Article». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. martā. Skatīts: 2008. gada 19. decembrī.