Kombinācija
Vikipēdijas raksts
Kombinatorikā par kombināciju sauc galīgas kopas apakškopu (kas var būt arī pati kopa). Elementi apakškopā nedrīkst atkārtoties, bet to secībai nav nozīmes (kopas pieraksti ar atšķirīgu vienu un to pašu elementu novietojumu apraksta vienu un to pašu kopu).
Bieži runā arī par k-kombinācijām vai k-apakškopām — tās ir apakškopas ar
elementiem.
Kombināciju skaits [izmainīt šo sadaļu]
Ja ir dota kopa ar
elementiem, tad tās k-kombināciju (k-apakškopu) skaitu, sauktu par kombinācijām no n pa k, var aprēķināt pēc formulas:
,
kur
ir
faktoriāls.
Pierādījums [izmainīt šo sadaļu]
Dota kopa ar
elementiem. Cik veidos no šīs kopas var izvēlēties sakārtotas
elementu virknes?
Apskatām divus variantus, kā nonākt līdz atbildei.
1)
- Pēc kombināciju skaita definīcijas — no dotās kopas var izvēlēties
dažādas (nesakārtotas) apakškopas.
- Cik dažādos veidos var sakārtot
elementus (
elementu kopu)?
- Par pirmo elementu varam izvēlēties vienu no
elementiem, par otro — vienu no
, pat trešo — vienu no
utt. Līdz par pēdējo —
— elementu varam izvēlēties vienu palikušo elementu.
- Pēc kombinatorikas reizināšanas likuma
elementu sakārtoto virkņu skaits tātad ir:
.
- Līdz ar to no sākotnēji dotās kopas var paņemt sakārtotas
elementu virknes
veidos.
2)
- Par pirmo elementu varam izvēlēties vienu no
elementiem, par otro — vienu no
, pat trešo — vienu no
utt. Līdz par pēdējo —
— elementu varam izvēlēties vienu no palikušajiem
elementiem.
- Pēc kombinatorikas reizināšanas likuma sakārtoto virkņu skaitu tātad var aprēķināt šādi:
.
Abu atbilžu vērtībām ir jābūt vienādām: 
Tātad 

dažādas (nesakārtotas) apakškopas.
, pat trešo — vienu no
utt. Līdz par pēdējo —
.
veidos.
, pat trešo — vienu no
utt. Līdz par pēdējo —
elementiem.
.