Konstantīns Pupurs
| ||||||||||||||
 | Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Konstantīns Pupurs" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Konstantīns Pupurs (dzimis 1964. gada 5. martā Rīgā, miris 2017. gada 10. septembrī) bija latviešu politologs, vēsturnieks un valodnieks, cilvēktiesību aizstāvības grupas „Helsinki-86” aktīvists 3. atmodas laikā, Latviešu virsnieku apvienības biedrs, no 2010. gada — politiskās partijas „Visu Latvijai!” valdes loceklis, no 2011. gada — Latvijas Jūras akadēmijas galvenais speciālists — metodiķis un lektors.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1987. gada Konstantīns Pupurs aktīvi darbojās Vides Aizsardzības klubā. 1987. gada 14. jūnijā kopā ar "Helsinki-86" grupas biedriem piedalījās pirmajā pretpadomju demonstrācijā Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Gada beigās oficiāli iestājās Cilvēktiesību aizstāvības grupā "Helsinki-86". No 1988. gada pārstāvēja grupas intereses Sabiedrisko Organizāciju padomē, kas tajā laikā pildīja funkcijas kā neliels “parlaments” visām neformālām, kā arī formālām organizācijām Latvijā.[1]
1988. gada 14. jūnijā kopā ar savas grupas biedriem Staļina terora upuru piemiņas mītiņā un demonstrācijas laikā organizēja sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu. Bija pirmais, kurš 1988. gada 14. jūnijā pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē iznesa (neraugoties uz vairākiem mēģinājumiem no oficiālās varas puses apturēt šo gājienu) Latvijas nacionālo karogu cauri Rīgai, no Brīvības pieminekļa līdz pat Brāļu kapiem. Dažas dienas pēc šī gājiena K. Pupuram un viņa mātei PSRS vara atņēma padomju pavalstniecību un lika divu nedēļu laikā atstāt valsti uz neatgriešanos. 1988. gada 11. jūlijā Konstantīns Pupurs izbrauca no Padomju Latvijas.[2]
No 1988. gada līdz 1990. gadam uzturējās Rietumeiropā, aktīvi piedalījās trimdas latviešu politiskajā darbībā un kultūras dzīvē, bet vēlāk — 1990. gadā izceļoja uz ASV. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Konstantīns Pupurs 1992. gadā atgriezās Latvijā, kur atsāka savas studijas Latvijas Universitātē un aktīvi līdzdarbojās sabiedriskajā dzīvē. 1994. gadā pēc smagas fiziskās traumas (pastāv versija, ka vainojams bijušo VDK darbinieku uzbrukums) atgriezās ASV.[1]
Līdz 1995. gadam ASV K. Pupurs strādāja dažādus nekvalificētus darbus — strādāja slimnīcā par sanitāru, būvēja mājas, cepa hamburgerus „McDonald's” ēstuvē, bija matrozis Meksikas līcī ASV tirdzniecības flotē utt. K. Pupurs ir strādājis arī ASV Muitas un imigrācijas departamentā kā Masačūsetsas pavalsts sabiedrisko attiecību pārstāvis, tajā pašā laikā pildot arī dažādus Katoļu labdarības organizācijas uzdevumus kā Masačūsetsas pavalsts veselības un sociālās aprūpes pārstāvis un tulks. 2004. gadā Konstantīns Pupurs kā apakšvirsnieks iestājās ASV Kara flotē un 2007. gadā, nepārtraucot dienestu, saņēma ASV armijas leitnanta (Second Lieutenant) pakāpi. No 2007. līdz 2008. gadam dienēja Ņūhempšīrā, Teksasā un Arizonā, bet no 2008. līdz 2010. gada februārim — Irākā un Vācijā. Dienesta laikā saņēmis vairākus apbalvojumus un medaļas.[1]
Pēc dienesta ASV bruņotajos spēkos K.Pupurs 2010. gada martā atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Jau 10. maijā viņš tika pieņemts darbā Rīgas Pašvaldības policijā, kur pēc divu mēnešu gara apmācības kursa tika norīkots RPP Centra rajona Tūrisma nodaļā. Dienesta laikā ar dežūras mašīnas ekipāžu, pamatā nakts laikā, patrulēja Rīgas centra un Vecrīgas kvartālos. Paralēli darbam policijā aktīvi līdzdarbojās Latvijas politiskajā dzīvē, iestājoties partijas „Visu Latvijai” rindās.[1]
2011. gada maijā Konstantīns Pupurs uzsāka darbu Latvijas Jūras akadēmijā kā galvenais speciālists — metodiķis, un sākot ar jaunu mācību semestri, arī kā lektors. Paralēli veica tulkošanas darbus angļu valodā, kā arī pildīja savus pienākumus partijā „Visu Latvijai!”. 2011. gada 14. jūnijā K. Pupurs atkārtoja savu vēsturisko gājienu ar sarkanbaltsarkano karogu cauri Rīgai no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem, lai vienotu latviešu tautu cīņai par tiesisku valsti.[3] Konstantīns Pupurs bija studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis biedrs.[4]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2010. gadā Konstantīns Pupurs iestājās politiskajā partijā „Visu Latvijai!”. 2010. gada oktobrī kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās Apvienības VL-TB/LNNK saraksta. 2010. gada beigās tika ievēlēts partijas valdē.[1]
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1981. gadā Konstantīns Pupurs absolvēja Rīgas 66. vidusskolu. No 1983. līdz 1986. gadam studēja Maskavas Vēstures un Arhīva institūtā (1986. gadā tika izslēgts no šīs mācību iestādes par pretvalstisku aģitāciju un propagandu). 1986. gadā iestājās Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātē (studijas pārtrauca, jo 1988. gadā tika izraidīts no PSRS). 1992. gadā atsāka studijas Latvijas Universitātē. 1999. gadā ieguvis bakalaura grādu vēsturē Masačūsetsas Universitātē Bostonā (University of Massachusetts). 2003. gadā ar maģistra grādu absolvēja Londonas Ekonomikas un Politisko zinātņu augstskolu (London School of Economics and Political Science).[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Viņi cīnījās par Latviju. Konstantīns Pupurs (1964 - 2017) | Laikmeta zīmes» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-01-20. Skatīts: 2022-01-20.
- ↑ «Miris «Helsinki 86» dalībnieks Konstantīns Pupurs». www.lsm.lv (latviešu). 2017-09-10. Skatīts: 2022-01-20.
- ↑ «Konstantīns Pupurs atkārto savu vēsturisko gājienu ar Latvijas karogu». delfi.lv (latviešu). 2011-06-14. Skatīts: 2022-01-20.
- ↑ «Konstantīns Pupurs». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2022-01-20.