Kušanas temperatūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kušanas temperatūra ir temperatūra, pie kuras viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru). Tīrām, kristāliskām vielām kušanas temperatūra parasti ir konstants lielums. Amorfās vielas (piķis, stikls) kūst un sacietē temperatūru intervālā (tām nav vienas noteiktas kušanas temperatūras). Kristāliskai vielai kušanas temperatūrā pastāv līdzsvars starp cieto un šķidro fāzi.

Siltuma pievadīšana palielina šķidrās fāzes īpatsvaru (viela kūst), bet siltuma aizvadīšana - cietās fāzes īpatsvaru (viela kristalizējas), pie kam kušanas vai kristalizācijas procesā temperatūra paliek konstanta, jo pievadītais vai aizvadītais siltums tiek izmantots fāzu līdzsvara nobīdīšanai. Kušanas temperatūra ir atkarīga no spiediena, taču lielākajai daļai vielu tā ietekme ir nenozīmīga pie maziem spiedieniem (līdz vairākiem MPa), jo kušanas procesā tilpums mainās maz.

Materiāls, kam piemīt visaugstākā zināmā kušanas temperatūra atmosfēras spiedienā ir grafīts, kas kūst pie 3948 kelviniem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]