Kvantu dators

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bloha sfēra palīdz izprast kvantu skaitļošanu

Kvantu dators ir skaitļošanas ierīce, kuras darbības pamatā ir tādas kvantu mehānikas parādības kā kvantu superpozīcija (angliski: quantum superposition) un sapīti stāvokļi (angliski: entangled states). Zinātnes nozari, kas salīdzina kvantu un klasisko datoru iespējas kā arī pēta iespējamās kvantu datoru fizikālās realizācijas, sauc par kvantu skaitļošanu.

Fizikālās realizācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir veikti veiksmīgi eksperimenti, kas parāda, ka kvantu skaitļošanas operācijas ir iespējams veikt ar nelielām kvantu sistēmām. Būtiskākais šķērslis lielāku kvantu datoru izveidei ir dekoherence (angliski: decoherence).

Kvantu algoritmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir izstrādāti teorētiski algoritmi, kas izmanto kvantu datoru īpašās iespējas. Nozīmīgākie no tiem ir Šora algoritms skaitļu sadalīšanai pirmreizinātājos un Grovera algoritms meklēšanai nesakārtotā datubāzē. Ja zinātniekiem izdosies izveidot liela mēroga kvantu datorus, tad ar to palīdzību noteikta veida problēmas būs iespējams atrisināt daudz ātrāk par jebkuru klasisko datoru. Tas apdraudētu pastāvošo kriptosistēmu (piemēram, RSA) drošību.

Kvantu skaitļošana Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ar kvantu skaitļošanu nodarbojas vairāki pētnieki Latvijas Universitātē[1], tajā skaitā Rūsiņš Mārtiņš Freivalds[2][3], Andris Ambainis[2][4] un Juris Smotrovs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kvantu datorika, Latvijas Universitāte, Datorikas fakultāte.
  2. 2,0 2,1 Jaunais dators skaitļos ar atomu palīdzību, Diena, 2006. gada 5. janvāris.
  3. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, Ko Bernhards Rīmans ir teicis par kvantu datoriem?, Latvijas Universitātes Avīze, 2006. gada 7. decembris.
  4. Unikālais prāts - Andris Ambainis, kvantu datori un gaidāmā revolūcija, Latvijas Universitātes Avīze, 2006. gada vasara.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]