RSA šifrēšanas algoritms

Vikipēdijas raksts

RSA šifrēšanas algoritms ir mūsdienās plaši lietots asimetriskās šifrēšanas algoritms. Tas ir vēsturiski pirmais plaši lietotais asimetriskās šifrēšanas algoritms. Ar to ātri var nošifrēt un atšifrēt kādu tekstu, bet to ir praktiski neiespējami atšifrēt, nezinot slepeno atslēgu un aprēķinu veikšanai lietojot klasiskos datorus.

RSA algoritmā tiek lietotas divas atslēgas: privātā atslēga un publiskā atslēga. Datus, kas nošifrēti ar vienu atslēgu, atšifrēt var tikai ar otru. Abas atslēgas ir savā starpā saistītas, bet no vienas aprēķināt otru ir gandrīz neiespējami (šī darbība ir atslēgas atlaušana). Privāto atslēgu tur slepenībā. Publisko atslēgu izplata visiem, kam var būt nepieciešamība nosūtīt šifrētus datus privātās atslēgas turētājam.

• Variantu, kur datus šifrē ar publisko atslēgu (un var atšifrēt ar privāto), lieto datu šifrēšanai.
• Variantu, kur datus šifrē ar privāto atslēgu (un var atšifrēt ar publisko), lieto elektroniskajam parakstam.

Asimetriskie algoritmi (kā RSA) ir ievērojami lēnāki kā simetriskie (kā AES), tāpēc, ja ir jānošifrē liels daudzums datu, ar RSA šifrē tikai simetrisko atslēgu, un pašus datus šifrē ar simetrisko šifrēšanu. Asimetriskajiem algoritmiem, lai sasniegtu tādu pašu drošības līmeni, ir nepieciešamas ievērojami garākas atslēgas. (AES simetriskās šifrēšanas algoritmam kaut cik drošs atslēgas garums ir 128 biti, RSA vajag vismaz 1024.)