Lašu apakšdzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lašu apakšdzimta
Salmoninae
Donavas lasis (Hucho hucho)
Donavas lasis (Hucho hucho)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Virskārta Lašu virskārta (Protacanthopterygii)
Kārta Lašveidīgās (Salmoniformes)
Dzimta Lašu dzimta (Salmonidae)
Apakšdzimta Lašu apakšdzimta (Salmoninae)

Lašu apakšdzimta (Salmoninae) ir viena no lašu dzimtas (Salmonidae) apakšdzimtām, kas apvieno lašu, foreļu, paliju un taimiņu sugas. No pārējām lašu dzimtas apakšdzimtām šī grupa atšķiras ar vairākām pazīmēm: lašiem un forelēm ir īsāka muguras spura nekā alatām, un tās ir krāsainākas nekā sīgas. Lašu apakšdzimtas zivju dabīgais izplatības areāls ir ziemeļu puslode, bet tās ir introducētas daudzās vietās pasaulē, kur ir salīdzinoši vēsi ūdeņi.[1] Laši un foreles tiek augstu vērtēti zivjsaimniecībā.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas dabīgajās ūdenstilpnēs un zivjaudzētavu dīķos sastopamas 8 lašu apakšdzimtas sugas: lasis (Salmo salar), taimiņš (Salmo trutta), kuprlasis (Oncorhynchus gorbuscha), ketlasis (Oncorhynchus keta), kižučs (Oncorhynchus kisutch), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Arktikas palija (Salvelinus alpinus) un avota palija (Salvelinus fontinalis).[2] Strautos un upītēs mājo arī strauta forele (Salmo trutta fario), kas ir taimiņa saldūdens pasuga. Lielākā daļa lašu dzimtas sugu ir ievestas, zivjaudzētavās pavairotas un audzētas. Taču, zivīm nonākot upēs un ezeros, tās reizēm iedzīvojas dabiskajā ekosistēmā,[3] lai gan stabilu populāciju izveidošanās Latvijā nav zināma.[2] Lašveidīgās zivis, kas mājo Latvijas dabīgajās ūdenstilpnēs ir lasis, taimiņš un strauta forele.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]