Starspures

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Starspures
Actinopterygii (Klein,1885)
Rauda Rutilus rutilus (L.)
Rauda Rutilus rutilus (L.)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomata)
Virsklase Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Iedalījums

Starspures (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju klase (citās klasifikācijās - apakšklase) (ap 20000 sugām), kas sastāda 95% no visām mūsdienās zināmajām zivīm. Šīs zivis apdzīvo visu tipu ūdenstilpnes no okeāniem līdz strautiem, pazemes avotiem un sāļajiem ezeriem.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķermeņa forma ārkārtīgi daudzveidīga.

Skelets un zvīņojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ass skeletu parasti veido kaula mugurkauls un tikai nedaudzām sugām saglabājas horda vai tās paliekas. Pāra peldspuru iekšējam skeletam nav centrālās ass, bet tas sastāv no radiāliem elementiem. Pāra un nepāra spuru daivas balsta kaula stari — lepidotrihijas. Šī īpašība arī ir pamatā starspurzivju nosaukumam. Sekundārā plecu josla ir labi attīstīta, primārā — vāji. Krūšu spuru skelets ir regresējis; bazālijas ir neattīstītas un tā rezultātā radiālijas pievienojas tieši pie joslas. Iegurņa josla ir vienkāršojusies līdz pāra kaula plātnītei, bet pašu vēdera spuru skelets sastāv tikai no spuru stariem, jo šeit nav ne bazāliju, ne arī radiāliju. Aste parasti homocerkāla (senākajām formām - heterocerkāla); reizēm astes daivas var reducēties. Galvaskausshiostilisks. Hoānu nav. Ir stari, kas balsta žaunu membrānu. Lielākai šo zivju daļai ķermeni klāj plānas (cikloīdās vai ktenoīdās) kaula zvīņas. Nedaudzām sugām zvīņas klāj emaljveida viela — ganoīns. Šādas zvīņas sauc par ganoīdām. Reizēm zvīņas var saaugt, veidojot kaula plātnītes. Savukārt, citām sugām zvīņas var vispār izzust.

Iekšējie orgāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvas smadzenēm ir zivīm tipiskā uzbūve: priekšējām smadzenēm ir pilnīgi epiteliāls jumts, kuram nav nervu vielas, smadzenītes un vidussmadzenes relatīvi lielas. Sevišķi lielas ir redzes daivas.

Zarnā izzūd spirāliskais vārstulis, rudimentāra veidā saglabājoties tikai senākajām grupām, toties zarna kļūst garāka. Kloākas nav, zarna atveras uz āru ar anālo atveri. Kā barības vada mugurdaļas izaugums attīstās hidrostatiskais orgānspeldpūslis, kas atsevišķām sugām var būt sekundāri reducējies.

Žaunu starpsienas vai nu mazas vai arī biežāk vispār nav, tā ka žaunu lapiņas atrodas tieši uz žaunu lokiem. Atsevišķām retām sugām ir izveidojusies plauša.

Sirds arteriālais konuss ir tikai senāko grupu pārstāvjiem. Jaunākajām formām no arteriālā konusa paliek tikai divi vārstuļi, vienlaicīgi attīstās aortas sākumdaļas sieniņas pabiezinājums — aortas sīpols.

Pāra kopulācijas orgānu tēviņiem nav. Apsēklošana (ar retiem izņēmumiem) ārējā, ikri sīki.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaulē zināmas virs 20000 starspuru sugas. Latvijā konstatētas ~80 sugas, kas iedalās 12 kārtās un 32 dzimtās.